Visi esam iesaistīti kaut kāda komiksa ekranizācijā. Tāda sajūta rodas, vērojot valsts dzīvē notiekošo. Pat ne tikai vērojot, bet aktīvi piedaloties masu skatu filmēšanā. Jo kurš gan nav iekļauts epizodēs par «oligarhu sarunām», nemaz nerunājot par mediķu streiku, «izcilās» nodokļu reformas sāgu un degošo mēslu kariem? Pirms pāris dienām nevarēja vien beigt smieties par Valsts vides dienesta (VVD) priekšnieces Ingas Koļegovas pieļāvumu: Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Slokā, kā arī segt izdevumus (no valsts budžeta atvēlētos 700 000 eiro) ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai.
Vai nav jauki, ko?! Divu (vai vairāku) komersantu «biznesiņā» ir vainojamas divas valstis, jo tā, raugi, nosaka ES regulas! Un tagad ir atklājies arī tas, ka Slokas mēsli tiktu aizvesti atpakaļ uz Zviedriju (?), ja vien kāds nebūtu tiem pielicis rociņu ar sērkociņu. Tiešām, kāpēc gan nevazāt nelegālas mēslu čupas turp un atpakaļ, ja kāds gudrinieks no tādiem vojāžiem var iegūt smuku naudiņu?
Savukārt iedzīvotājiem, kas mitinās apkārt Slokas sadegušajam mēslu kalnam, tika ieteikts nesatraukties, sak, viss labi, ēdiet savus audzētos tomātus un zemenes, jo indīgā šļura, kas pēc ugunsgrēka dzēšanas palēnām sūcas zemē, nav nemaz tik indīga, un daba pati attīrās, turklāt tas notiekot gana ātri. Žēl, ka politiskā vide tik naski neattīrās: tie, kuri ir atbildīgi par vides situāciju Latvijā, sniedz vai nu savādus skaidrojumus, vai nu atrodas atvaļinājumā, vai nu vispār «neredz», kāda ir situācija ar Latvijas vidi, kuru, tikai pateicoties veciem lauriem, joprojām uzskata teju par zaļāko Eiropā. Ja pareizi atceros, Valsts prezidenta «dzimtais» politiskais veidojums ir Zaļā partija, taču nav dzirdēts, ka viņš būtu izteicis attieksmi pret Latvijas dabas degradāciju, kurā koši ierakstās arī Slokas ugunsgrēks.
Ikviens no mums «patērē» vidi, tāpat arī veselības aprūpi. Taču informācijas «patērētāju» interese par medicīnas darbinieku streiku vai ārzemju mēslu dedzināšanu (un valsts apzagšanu 700 000 eiro vērtībā) nestāv ne tuvu apetītei, iestrebjot septiņus gadus vecu «biznesa sarunu» atreferējumus kādā dzeltenajā žurnālā. Kāda tur vairs interese par medicīniskās aprūpes pieejamību, kāda vairs vides aizsardzība, ja var palasīties, kā sarunājas Lembergs, Šlesers vai Koziols. Dodiet izpriecas, maize gan jau atradīsies!
To, ka patiesība ir jāatklāj, saprot visi, kaut arī zina: nav patīkami skatīties, kā taisa desas un politiku. Taču jau minētais dzeltenais izdevums šo skatīšanos (klausīšanos) ir padarījis par publisku izklaidi, kuras mērķis ir situācija «visi ienīst visus». Jā, žurnālītis ir publicējis nezināmas personas notirgotas sarunas, kuru autentiskums un neglītums nekur nav pierādīts (ar mūsdienu tehnikas iespējām var samargot jebko). Jā, par politiķiem, kas, iespējams, iesaistīti šajās sarunās, pēc septiņu gadu nogaidīšanas var sašutumā spriest: re, kā viņi taisījās pirkt un pārdot - valsti, medijus, prezidentus utt. Jā, sabiedriskā televīzija var atteikties no sadarbības ar Ventspils domi. Bet tad līdztekus jāatsakās sadarboties ar Rīgas, Rēzeknes, Daugavpils, Jūrmalas un citām domēm, jo arī tur ir savēlēti «nepareizie» cilvēki, kuri kaut kādā veidā ir saistīti ar «Rīdzenes sarunu» personāžiem. Valstī tiesas vairs nav vajadzīgas - ir taču tiesnese Nellija! Pateicoties ieskābušās zupas sildīšanai, ar veciem makaroniem tiek apmētāti žurnālisti, kuriem pat sapņos nav rādījies, ka viņi varētu būt Lemberga, Šlesera vai vēl kāda «oligarha» nopirkti.
Baidos, ka ne par Latvijas nozagšanu tik eļļaini liekulīgās rūpēs cepas šis žurnāls, ne par mediju brīvību tas uztraucas. Mērķis ir lielāks un nozīmīgāks. Nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas. Kā domājat, kas tajās vislabāk sasildīs rociņas? Uzminējāt, Saskaņa. Šīs partijas tālredzīgais plāniņš, pateicoties noklausītajām un patērētāju apēšanai uzservētajām sarunām, izrādīsies bezgala efektīvs: visas pārējās partijas - vairāk vai mazāk - būs apsmērētas ar veco zupu. Vairākās lielajās pilsētās jau ir uzvarējusi Saskaņa. Vēlētāji jau sen būs aizmirsuši ugunsgrēkus un streikus, toties vecie makaroni vēl kņudinās garšas kārpiņas. Un tad, izmantojot vēlētājus kā masu skatu dalībniekus kāda bezgaumīga komiksa ekranizācijā, būs pienākusi kārta Saskaņas uzvarai Latvijā.
