Katram mums ir vieta, ko saucam par mājām – citam tās ir dzīvoklī, citam plašā penthausā Ulmaņlaiku apbūvē, citam privātmājā pilsētā vai laukos. Veiktie pētījumi liecina, ka vislabprātāk, ja vien būtu tāda iespēja, latvieši dzīvotu privātmājās
To apstiprina plašie jaunie privātmāju kvartāli pilsētu tuvumā un aizvien lielākā interese par īpašuma iegādi laukos.
Koka māja – tradīcijas un ekoloģija
Pirms gadiem piecpadsmit Latvijā sākās īsts guļbaļķu māju celtniecības bums. Tagad tas norimis un populārākas kļūst koka karkasa mājas, kaut arī laukos saglabājas vēlme būvēt arī tradicionālos guļbaļķu namus. «Ļoti labi vidē iederas arī Norvēģijā populārie velēnu jumti. Nesen arī savā īpašumā esošajai pirtiņai tādu uzliku,» saka SIA Ekla līdzīpašnieks Andis Eņģelis. «Velēnu jumtiem ir ļoti laba siltumizolācija, un tie harmonē ar lauku vidi,» skaidro SIA Ekla līdzīpašnieks Aivars Kontiņš. Pārsvarā mājas laukos būvē rīdzinieki ar pietiekami augstiem ienākumiem, kuri vēlas sev radīt vietu atpūtai no ikdienas stresa.
Gan koka karkasa mājas gan guļbūves ir kā radītas lauku videi – ir saskaņā ar dabu un cilvēku, kas arī ir dabas sastāvdaļa. Koka mājām par labu runā arī to būvniecības īsie termiņi. SIA Ekla piedāvā uzbūvēt māju no pamatiem līdz pat atslēgai, ar pilnu iekšējo apdari. Vispirms mājas karkasa paneļi tiek izgatavoti uzņēmuma ražotnē, bet vēlāk īsā laikā samontēti konkrētajā vietā. Arī guļbaļķu mājas vispirms izgatavo un saliek uzņēmuma angāros, tad izjauc, visas detaļas sanumurē, lai vēlāk pareizajā secībā atkal saliktu jau uz palikšanu.
Koka māju būvniecības uzņēmuma vadītāji aicina: «Pirms sākt mājas būvniecību, rūpīgi jāizvērtē finansiālās iespējas. Uzcelt mājas karkasu maksā mazāk nekā to novest līdz dzīvošanai – iekārtot komunikācijas, uzstādīt sanitāros mezglus un apkures sistēmu, veikt iekšējo apdari. Mūsu speciālisti palīdz esošajiem un potenciālajiem klientiem sarēķināt visus izdevumus. Jāteic gan, ka, tā teikt, svešu klientu mums faktiski nav. Visi nāk ar arhitektu, bijušo klientu vai paziņu ieteikumiem.»
Māju eksports
Nu jau daudzus gadus Ekla piegādā mājas Norvēģijas klientiem. Sadarbība ir ļoti laba, un šo gadu laikā uz Norvēģiju aizceļojušas vairāk nekā 100 guļbūves un vairāk nekā 15 karkasa mājas. To montāžu veic Ekla celtnieki, kuru uzdevums ir ne tikai salikt māju, bet veikt arī iekšējo apdari, vienīgi komunikāciju ievilkšana tiek uzticēta Norvēģijas kompānijām. Kontiņa kungs atzīst, ka nozarē strādnieku pietiek – problēma ir atrast tiešām labu meistaru, kurš spētu atbildēt par visu māju kopumā – sākot no pamatiem, beidzot ar iekšējo apdari. «Mēs nevaram atļauties uz Norvēģiju un citām valstīm sūtīt milzīgu speciālistu brigādi, tāpēc mūsu meistariem ir jābūt universāliem.»
Lai atvieglotu grāmatvedību un samazinātu izmaksas, izveidots jauns, Norvēģijā dibināts uzņēmums EK Montasje A/S. Saimnieki saka: «Strādājot Norvēģijā kā Latvijas uzņēmumam, nodokļus mums nācās maksāt divkārt – gan pēc Norvēģijas, gan Latvijas likumiem. Tagad ir viena norvēģu likumiem atbilstoša grāmatvedība un nodokļi. Jāteic gan, ka tie ir ļoti augsti, taču izmaksas tomēr zemākas nekā tad, ja tas būtu Latvijas uzņēmums, kurš strādā Norvēģijā. Arī kontrolējošās institūcijas uz vietējo uzņēmumu skatās savādāk. Nevar noliegt, ka daudzi Lietuvas, Polijas un Latvijas uzņēmumi Norvēģijā strādā nelikumīgi, un likumsakarīga ir vietējās varas negatīvā attieksme pret šādiem uzņēmējiem. Mums ir svarīgi saglabāt savu godprātīga uzņēmēja slavu, tāpēc ne tikai nodokļi, bet arī strādājošo alga ir tāda pati kā vidējā nozarē.»
Māju eksports neaprobežojas tikai ar Norvēģiju – klienti ir arī Vācijā, Dānijā, pagājušajā gadā uzbūvēta māja Spānijā, norit sarunas par māju eksportu uz Somiju.
Cīņa par materiāliem
Kā lielāko šķērsli, kas traucē normāli strādāt un attīstīties, uzņēmējs nosauc kokmateriālu pieejamību. Vajadzīgo sortimentu nepieciešamajā apjomā nopirkt no AS Latvijas valsts meži ir praktiski neiespējami. Esošā izsoļu sistēma nedod iespēju iegādāties zāģbaļķus uzņēmumiem, kuri paši ražo izejmateriālus guļbūves un karkasa mājām, jo apjomi nav tik lieli, kā arī tiek uzstādītas nepamatoti augstas prasības, piemēram, koksnes pircējam ir jābūt īpašumā apaļkoku šķirošanas līnijai. Līdz ar to vienīgā iespēja iegādāties izejmateriālus ir no privātajiem mežu īpašniekiem. Latvijas uzņēmējdarbība jau tā ir ļoti sarežģītā situācijā, tāpēc mākslīgu šķēršļu radīšana uzskatāma par valsts nodevīgo attieksmi pret vietējiem ražotājiem, veicinot lielo ārvalstu uzņēmēju lobiju. «Cik tad te Limbažu pusē to uzņēmēju palicis?! Kaut ko vajag mainīt!»
