Cīņa par vietām Preiļu novada domē nozīmē katlumāju īpašnieku vai pārvaldnieku cīņu par tiesībām apsildīt pilsētu un saņemt naudu par šo pakalpojumu.
Lielāku vai mazāku sildīšanas tirgus daļu Preiļos aizņem sešas katlumājas, kuru īpašnieki vai pārvaldnieki ir pašas galvenās figūras trijos no septiņiem deputātu kandidātu sarakstiem, kas iesniegti uz pašvaldību vēlēšanām. Apkures tarifus par faktiski vienīgo priekšvēlēšanu cīņas jautājumu padara novada iedzīvotāju izvietojums. Apmēram septiņi tūkstoši cilvēku no 10–11 tūkstošiem novada iedzīvotāju ir apmetušies Preiļos un veidos noteicošo balsotāju masu. Uzmundrināsim tomēr četru ap Preiļiem esošo pagastu vēlētājus ar to, ka jebkura no viņu balsīm var dot izšķirošo ietekmi uz deputātu personālsastāvu un tālāk uz to, kāda koalīcija pārņems varu novadā.
Izklausās pašsaprotami, ka katlumāju ir pārāk daudz uz 7000 Preiļu iedzīvotāju, no kuriem ne visi izmanto centrālapkuri. Tālākās konsekvences no šā fakta ir izlasāmas priekšvēlēšanu deklarācijā, ar kuru uz Preiļu domi startē Reformu partijas saraksts: «Komunālo pakalpojumu tarifi ir augstākie starp bijušajiem rajona centriem Latgalē», un tāpēc deputātu kandidāti sola «samazināt apkures un pārējo komunālo pakalpojumu tarifus», «samazinot siltuma ražošanas objektu skaitu». Tas taču pašsaprotami, ka noteikti ne pašam piederošo katlumāju slēgs reformētāju saraksta līderis, uzņēmuma Preiļu siers (tā jau ir uzņēmumu grupa) īpašnieks un vadītājs Jāzeps Šņepsts, ja viņam izdosies ne vien vispār atgriezties domē, par ko šaubu maz, bet atgriezties arī domes priekšsēdētāja krēslā. Viņa uzbrukuma objekts ir tas sidrabaini mirdzošais jaunveidojums, par kura nodošanu ekspluatācijā Neatkarīgā informēja 2. maijā.
Pašreizējie pilsētas saimnieki, kurus vada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, ļāvuši kādam privātam uzņēmumam uzcelt jaunu katlumāju tieši līdzās pašvaldības katlumājai, kuras jaudas Preiļu mērogam pietiek un jau tagad pāri paliek. Turpmāk pilsētas katlumāja tikšot uzturēta darba kārtībā, lai nāktu privātajiem palīgā ziemā, kad jaunās katlumājas jaudu var nepietikt. Izklausās tas patiešām dīvaini. Saprotams taču, ka nestrādājošās vai ar nepilnu jaudu strādājošā katlumājas uzturēšanas izdevumi tiks pieskaitīti rēķiniem par siltumu, ko saražos jaunā katlumāja. Lai Preiļu iedzīvotāji to patiešām saprastu un neļautu sevi samulsināt ar stāstiem par šķeldas dedzināšanas izdevīgumu jaunajā katlumājā, rūpējas J. Šņepstam piederoša avīze Vietējā. «Skolotāji lasa un uztraucas, par ko viņiem būs jāmaksā,» arī savu satraukumu nevar noslēpt A. Adamovičs.
Lai tomēr nosargātu mirdzošo brīnumu no nojaukšanas, A. Adamovičs ir izveidojis varenu priekšvēlēšanu koalīciju no Latgales partijas, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK un Latvijas Zemnieku savienības. Vienkāršāk sakot, paši apvienojušies un domubiedrus piesaistījuši ir septiņi tagadējie domes deputāti. Pārējie deputāti izklīduši pa vēl četriem sarakstiem, bet
J. Šņepsts savu sarakstu izveidojis no nulles. Ar trešo numuru viņa sarakstā ir pamanāma Elita Mainule tieši tāpēc, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajā sarakstā viņa stādīta priekšā kā apkopēja Pelēču pamatskolā. Tas atšķiras no priekšvēlēšanu cīņā parastajām manierēm, pēc kurām saraksts jo labāks, jo vairāk tajā jau esošu amatvīru un amatsievu. Tā savu sarakstu veidojis A. Adamovičs, aiz kura ar otro numuru ir Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore un trešo – arī pamatskolu pārstāve, bet tikai direktores, nevis apkopējas rangā. Viņas abas ir esošās domes deputātes, aiz viņām seko domes deputāts un izpilddirektora vietnieks. Reformētāji piedāvā citu stilu, bet arī aizdomas, ka balsošana par Reformu partijas sarakstu būs balsošana par ASV vai Krievijas prezidenta cienīgu pilnvaru piešķiršanu J. Šņepstam viena Preiļu novada robežās.
Gan jau domē tiks, t.i., paliks vēl divi citi politiskie veidojumi Saskaņas centrs un Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, jo to praktiski identiskie solījumi rūpēties par novada trūcīgākajiem iedzīvotājiem dod neizsīkstošu politisko kapitālu. Nav ko brīnīties, ka ar šiem zīmoliem tagadējie domē ievēlētie cilvēki pie šiem pašiem zīmoliem palikuši jauno vēlēšanu sarakstos. Citiem novada deputātiem pa to laiku nācies veikt sarežģītas kustības, lai, varbūt līdzīgi kāpuriņiem, izlobītos no Tautas partijas, Jaunā laika un LPP/LC politiskajiem līķiem un tagad virpuļotu vēlētāju priekšā pavisam jaunu, skaistu taureņu izskatā.
Jā, bet ko tomēr iesākt ar apkures tarifiem? Saskaņas centrs sola palūgt, lai tos pārbauda Valsts kontrole, bet Romāna Petrova vadītā Zaļā partija (tā, kas daudzviet Latvijā izlobījusies no Zaļo un zemnieku savienības) sola izveidot iedzīvotāju komisiju, «kura kontrolētu pakalpojumu sniedzēju ieņēmumus un izdevumus». Diez vai šādas pārbaudes, ja tās reāli notiks, atklās ko vairāk par vispārzināmo, ka katlumāju Preiļos ir pārāk daudz.
Sava katlumāja ir arī Preiļu slimnīcai, kuras sargāšanai pats savu vēlēšanu sarakstu Mūsu partija ir izveidojis slimnīcas valdes priekšsēdētājs un vienlaikus jau tagad domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Anspoks. Atbalstu slimnīcai ar vai tomēr bez katlumājas savās priekšvēlēšanu programmās, protams, pauž jebkura saraksta dalībnieki.
Pārlūkojot visas programmas, par dīvaināko no tām jāatzīst Apvienības Iedzīvotāji jeb tās līdera Aigara Zīmeļa piedāvājums. Pats viņš stādījies priekšā kā piecu firmu priekšnieks un varbūt šādu shēmošanu – protams, pilnīgi legālas darbošanās nozīmē – pārnesis uz apvienības programmu. Tā šķiet kā no jebkuras vadības zinību grāmatas izplēstas lapiņas ar minimālu piesaisti
2013. gadam Preiļos. Uz visu šeit teikto no pozitīvās puses raugoties, uzsvērsim faktu, ka preilēniešiem tiek piedāvātas plašas izvēles iespējas savas pašvaldības organizēšanā.
***
PREIĻU NOVADS
• ir izveidots 2000. gadā un paplašināts 2009. gadā;
• aizņem 364,4 kvadrātkilometrus;
• dod dzīves telpu 11 239 cilvēkiem pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzskaites, bet Centrālā statistikas pārvalde uzskata, ka kādi septiņi simti cilvēku no novada aizšmaukuši bez atvadīšanās;
• dominējošās tautības novadā: latvieši (65%) un krievi (29%);
• turpmāk, tāpat kā līdz šim, paliks 15 deputātu domes pārvaldīšanā;
• piesaistījis 102 cilvēku interesi cīnīties par 15 vietām novada domē.