Latvijā: Varētu apturēt "pārbaudāmu personu" naturalizāciju Komentēt
 
Latvijā

Varētu apturēt "pārbaudāmu personu" naturalizāciju

 

Parlamentārieši joprojām nespēj konceptuāli vienoties par lojalitātes principa ieviešanu naturalizācijas procesā, tomēr vakar likumdevēji atbalstīja līdzīgu kritēriju definēšanu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pašlaik strādā pie vērienīgām izmaiņām, risinot arī jautājumu par dubulto pilsonību, pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem, kā arī lojalitātes nosacījumiem naturalizēties gribētājiem. Apakškomisija jau ir varējusi vienoties par ātrāku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas turpmāk būs iegūstama pēc vienreizēja iesnieguma un ja to atbalstīs viens no vecākiem. Vakar apakškomisija vienojās par izmaiņām likuma 17. pantā par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. Likumdevēji definējuši, ka lēmumu par naturalizāciju ne vēlāk kā gada laikā pieņem Ministru kabinets, taču šis process ir apturams, ja attiecībā uz naturalizēties gribošo personu veic pārbaudi par tās saistību ar terorismu, pretvalstiskām vai noziedzīgām organizācijām, kas apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

Sarunā ar Neatkarīgo apakškomisijas vadītājs Ingmārs Čaklais (Vienotība) klāstīja, ka deputāti precizējuši Ministru kabineta pilnvaras un noteikuši gadījumus, kad naturalizācijas pieteikums ir apturams, tomēr politiķiem joprojām ir domstarpības par izmaiņām likuma 11. un 12. pantā, kas runā par konceptuāliem naturalizācijas ierobežojumiem. «Šobrīd noteikts, ka uz naturalizācijas procesu nevar pretendēt tikai tās personas, kuru krimināla rakstura uzvedība atzīta ar tiesas spriedumu. Taču apakškomisija šādu attieksmi uzskata par pārāk maigu un vēlas paredzēt, ka uz pilsonību nedrīkstētu pretendēt cilvēki, kuri atklāti un plaši zināmi iesaistījušies Latvijas valstij nelojālās aktivitātēs. Protams, vēl daudz jāspriež, vai likumā iekļaut jēdzienu «lojalitāte», taču šāds termins ir, piemēram, gan Igaunijas, gan Maķedonijas tiesību aktos,» pauda I. Čaklais.

Tikmēr Saskaņas centra pārstāvis, apakškomisijas loceklis Valērijs Agešins oponē: lojalitātes termins pieļaujot pārāk lielu subjektivitāti, turklāt «likumā nebūs noteikts arī tas, kura institūcija izvērtēs pretendenta uzticību valstij».

Lai gan diskusija par naturalizēties gribētāju attiecībām ar valsti jau raisījusi plašas diskusijas politiskajā vidē, I. Čaklais prognozē, ka līdz aprīļa beigām apakškomisijai izdošoties vienoties par kopīgu redzējumu, bet līdz maija beigām Saeima varēšot balsot par izmaiņām Pilsonības likumā 2. lasījumā.

Vakar apakškomisijas sēdē gan radās domstarpības par vēl vienu rosināto novitāti. Proti, šobrīd tiek pārbaudītas naturalizēties gribošās personas rakstīt, lasīt, saprast un runāt prasmes par valsts vēsturi, valodu un konstitucionālajām tiesībām. Taču cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, ņemot vērā viņu ierobežotās iespējas mācīties, tiek atbrīvoti no rakstītprasmes pārbaudes. Apakškomisijā iesniegts priekšlikums paaugstināt šo vecuma slieksni līdz 70 vai 75 gadiem, bet V. Agešins norāda, ka ik gadu tikai 4% naturalizēties gribošo jeb pērn apmēram 70 personas bijušas vecākas par 60 gadiem un valstij būtu jāizrāda pietāte pret šo cilvēku apņemšanos iegūt pilsonību tik cienījamā vecumā.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers