Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli valdībā plānots iesniegt līdz jūnijam, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš norādīja, ka vienmēr pastāvēs atšķirības starp pašvaldībām, tostarp, piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņu dēļ.
Ašeradens arī pauda viedokli, ka pašvaldību izlīdzināšanas mehānisms būtiski uzlabos situāciju pašvaldībās, taču neatrisinās, ka ir dažādas ekonomikas.
"Pašvaldības ir ļoti atšķirīgas - mēs nevaram Rīgu, piemēram, salīdzināt ar Varakļāniem," sacīja ministrs.
Tāpat Ašeradens norādīja, ka šobrīd sarunās pamatā ir divi neatbildēti jautājumi - vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāpārdala arī pēc darbavietas, ne tikai pēc dzīvesvietas, un otra daļa ir ideja par atsevišķiem kritērijiem pierobežas pašvaldībām, kas palīdzētu tām nodrošināt funkcijas vismaz minimālā apmērā. "Tātad iespējamās izmaiņas ir divas," piebilda ministrs.
Iepriekš Ašeradens intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka līdz 2025.gada valsts budžeta izstrādāšanai nepieciešams vienoties par jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mehānismu.
Finanšu ministrs skaidroja, ka, kopumā runājot par valsts finansējumu pašvaldībām, Latvija ir virs vidējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Vidēji ES tas ir 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tie ir 5,3% no IKP. Ministrs sacīja, ka vairāk maksā Ziemeļvalstīs, bet tur pašvaldības organizē primāro veselības aprūpi, tādēļ arī valsts finansējums ir lielāks.
"Tādēļ kopējā naudas masa, ko no valsts saņem mūsu pašvaldības, ir adekvāta. Jautājums ir par sadalījumu, un te ir divas fundamentālas problēmas," sacīja Ašeradens.
Pirmā ir saistīta ar urbanizāciju, skaidroja finanšu ministrs, norādot, ka šis process notiek ļoti strauji, un, ja turpina sadalīt naudu teritoriālām vienībām pēc iepriekšējiem principiem, veidojas neadekvāta situācija, ka ienākumu pieaugums pēc izlīdzināšanas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgs - dažām pašvaldībām par padsmit procentiem, dažām tik tikko par vienu procentu, lai gan inflācija visus skar vienādi.
"Tādēļ finanšu izlīdzināšanas fonda kontekstā rodas jautājums, ko darīt ar pašvaldībām, kurās iedzīvotājs skaits ir mazs un visdrīzāk nākotnē turpinās samazināties? Arī, ja mēs skatāmies uz Ziemeļvalstīm, tad lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo ap lieliem urbāniem centriem un ir apgabali, kuros iedzīvotāju skaits ir ļoti mazs. Kā finansēt šādas pašvaldības un nodrošināt to funkcijas?," pauda Ašeradens.
Ministrs norādīja, ka papildu jautājums vēl ir Austrumu pierobeža, kur ļoti intensīva ir dažādu dienestu darbība. Tradicionālais finanšu izlīdzināšanas mehānisms, kur svarīgs rādītājs ir iedzīvotāju skaits, vairs nenodrošina līdzvērtīgu sadali.
Pretī ir savukārt Pierīgas pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits aug un ir jādomā par lielākām skolām, bērnudārziem. Ašeradens uzsvēra, ka arī tur ir problēmas, jo pašvaldības parasti infrastruktūru plāno, ņemot vērā iedzīvotāju intereses.
"Ja ģimenē piedzimst bērns, tad ir skaidrs, ka pēc tik un tik gadiem viņš ies uz bērnudārzu, pēc tik gadiem uz skolu, un tas ir plānojams process. Bet ko darīt, ja vienā gadā pašvaldības iedzīvotāju skaits palielinās par vairākiem tūkstošiem? Tad jaunu bērnudārzu vai skolu klāt vajag jau šodien," atzina Ašeradens.
Otrā lieta, uz kuru vērsa uzmanību finanšu ministrs, ir tā saucamā Lielrīga. Situācija veidojas tāda, ka lielākā daļa Pierīgas iedzīvotāju no rīta ierodas Rīgā, pastrādā un vakarā aizbrauc mājās.
