Vidējais prognozējamais lietu izskatīšanas termiņš Augstākajā tiesā (AT) šogad civillietās plānots 18 mēneši, krimināllietām - desmit mēneši, administratīvajām lietām - 24 mēneši, aģentūru LETA informēja Tieslietu padomē.
Nosakot lietu izskatīšanas termiņu, vērā ņemti iepriekšējā gada faktiskie lietu izskatīšanas rādītāji un plānotie faktori, kas var ietekmēt izskatīšanas termiņus šajā gadā.
Civillietu departamentam un Krimināllietu departamentam šāds lietu izskatīšanas termiņš bija plānots arī pagājušajā gadā, bet faktiskā izpilde bija mazāka - Civillietu departamentam 17, Krimināllietu departamentam 9,2 mēneši. Savukārt Administratīvo lietu departamentam pagājušajā gadā bija plānots lietas izskatīt vidēji 18 mēnešos, bet faktiski bija 32,1 mēnesis.
Administratīvo lietu departamenta vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ietekmējusi tiesvedību apturēšana lietās, kurās departaments uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST). Pagājušajā gadā pabeigts izskatīt ar spriedumiem vairāk nekā 45 lietas, kurās bija apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos EST. Pamatā tās bija lietas, kurās mazās hidroelektrostacijas vērsās tiesā ar pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka regulators nebija noteicis elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu.
Tik daudz apturētu lietu šajā gadā netiek plānots, taču katrs prejudiciālais jautājums EST, tāpat arī pieteikums Satversmes tiesai aptur lietas izskatīšanu AT un pagarina kopējo lietas izskatīšanas laiku.
Tieslietu padomes sēdē tika paustas bažas, ka divi gadi lietas izskatīšanai kasācijas instancē administratīvajām lietām un 1,5 gadi civillietām ir pārāk ilgs termiņš no lietas dalībnieku skatupunkta.
AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs atšķirību starp lietu izskatīšanas ātrumu pirmajā un otrajā instancē un AT skaidro ar kasācijas procesa atšķirību. Lielākā daļa lietu Senātā tiek izskatītas ar atteikumu, un laiks līdz rīcības sēdei un lēmumam atteikt vai pieņemt lietu skatīšanai kasācijā ir 2,4-4,6 mēneši. Līdz ar to cilvēkiem rezultāts vairākumā gadījumu nav jāgaida divus gadus.
Garāko termiņu veido ierosinātās lietas, kuras pārsvarā tiek rosinātas kasācijas galvenās funkcijas ietvarā - nodrošināt vienotu tiesu praksi. AT priekšsēdētājs aicina ņemt vērā, ka "kasācijas instancē šī publiski tiesiskā funkcija ņem virsroku pār individuālo tiesību aizsardzības interesi, jo pēdējā kalpo konkrētajiem prāvniekiem, kamēr pirmā - visas sabiedrības interesēm". Tāpēc nav pareizi salīdzināt kasācijas termiņus ar termiņu lietas izskatīšanai pēc būtības.
AT nolēmumam ir nesalīdzināmi lielāka ietekme uz sistēmu kopumā, tāpēc tiesību jautājumi tiek skatīti ļoti rūpīgi, detalizēti izsverot ne tikai konkrētās lietas iznākumu, kas būtu vienkāršākais ceļš, bet arī ietekmi uz tiesību sistēmu kopumā.
