Turpmākajos gados plānots būtiski paaugstināt Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, paredzēts digitālās desmitgades stratēģiskajā ceļvedī Latvijai līdz 2030.gadam, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā stratēģijā norādīts, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) dienestu 2023.gada ziņojumu, digitālo prasmju trūkuma novēršana joprojām ir viena no Latvijas galvenajām digitalizācijas problēmām.
Latvijā digitālo pamatprasmju līmenis ir zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, un gandrīz pusei valsts iedzīvotāju to joprojām trūkst. Ja ES vidēji 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī, tad Latvijā šis rādītājs ir 51%. Prasmes virs pamatlīmeņa ES vidēji ir 26% iedzīvotāju. Savukārt Latvijā šis rādītājs ir 24%.
Digitālo prasmju attīstīšana ir noteikta par valsts prioritāti un plānots līdz 2027.gadam panākt iedzīvotāju, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī, skaita palielinājumu līdz 70%.
Nepietiekamas iedzīvotāju digitālās prasmes ir norādītas arī kā viens no Latvijas izaicinājumiem. Savukārt salīdzinoši zemais uzņēmumu digitalizācijas līmenis neveicinot darbinieku digitālo prasmju apgūšanu vai pielietošanu.
Līdz ar to ir ierosināts veikt vairākus pasākumus, kuru mērķis ir digitālās plaisas mazināšana, dodot iespēju ikvienam attīstīt pamata prasmes un kompetences dažādos izglītības līmeņos un formās
Digitālās desmitgades ceļvedī arī norādīts, ka Latvijas iedzīvotāju līdzdalība izglītības aktivitātēs kopumā ir zemāka nekā vidēji ES.
Ņemot vērā dažādus atbalsta pasākumus un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, 2022.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās 9,7% pieaugušo, taču tas joprojām ir par 2,2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā vidēji ES, kur iesaistās 11,9% iedzīvotāju.
Valsts uzdevums būs nodrošināt saprotamus nosacījumus un digitālo pratību izglītības programmu pieejamību ikvienam, tostarp personām ar invaliditāti, reģionos un attālākos apvidos dzīvojošām personām.
Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023.gada ziņojumu par Latviju, mūsu valstī informācijas komunikācijas tehnoloģiju absolventu īpatsvara samazināšanās tendence esot mainījusies, un Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju. Latvijā šis rādītājs ir 5 IKT absolventu salīdzinājumā ar 4,2% vidēji ES.
Latvijā IKT speciālistu sieviešu īpatsvars ir 23%, salīdzinājumā ar 19% ES līmenī.
Ceļvedī norādīts, ka ekonomikas transformācijai uz augstāko pievienoto vērtību un eksporta apjomu palielināšanai neapciešams kāpināt uzņēmumu digitalizācijas jaudu, tajā skaitā augsta līmeņa digitālās prasmes un palielināt IKT speciālistu skaitu.
Tādēļ papildus tradicionālajai IKT speciālistu izglītībai profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, paredzēts attīstīt pašvadītu IKT mācību pieeju, izveidojot šim nolūkam nepieciešamo mācību vidi un nodrošināt papildus IKT speciālistu mācības ārpusformālās izglītības vidē.
Tāpat plānots atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz lielāka sieviešu īpatsvara sasniegšanu IKT speciālistu vidū.
Analizējot Latvijas pašreizējo stāvokli digitālās pārveides jomā, secināts, ka šeit ir iespējas uzlabot digitālo infrastruktūru.
Savienojamības jomā Latvijā esot labs ļoti augstas veiktspējas tīkls ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Megabiti sekundē, kas pozitīvi ietekmē digitālo desmitgades mērķi. Taču 5G pārklājums ir daudz zemāks par ES vidējo rādītāju.
Latvijai arī ieteikts paātrināt centienus savienojamības infrastruktūras jomā. Proti, jāturpina Latvijas centieni pusvadītāju jomā, lai palīdzētu ES kļūt par spēcīgu tirgus dalībnieku šajā jomā.
Pusvadītāju mikroshēmas ir digitālās ekonomikas centrālais elements, ko izmanto dažādos digitālos produktos, kurus lietojam ikdienā - viedtālruņos, datoros, dažādās mājsaimniecības ierīcēs, dzīvības glābšanas medicīniskajās iekārtās, sakaru, enerģētikas un ražošanas automatizācijas jomā.
Pusvadītāju mikroshēmas ir būtisks virzītājspēks nākotnes tehnoloģiju attīstībai, tostarp mākslīgajam intelektam un 5G/6G saziņai.
Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, kuras īpatsvars kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē ir palielinājies no 3,7% 2009.gadā līdz 9,8% 2023.gada trīs ceturkšņos.
Ražošanas apjomi kopš 2016.gada esot dubultojušies, darba vietu skaits ir pieaudzis par 60%. Neskatoties uz ražotāju cenu svārstībām, stabili pieaugot arī elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares realizācijas apjomi.
Nozares attīstība esot cieši saistīta ar ārējo pieprasījumu - gandrīz 90% no visas nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta.
Latvijai esot jāpaātrina centieni digitalizēt publiskos pakalpojumus un jāturpina digitālo publisko pakalpojumu attīstīšana gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Tiek norādīts, ka Latvijā publiskos pakalpojumus izmanto 77% interneta lietotāju, pārsniedzot ES vidējo rādītāju 74%.
Ceļvedis Latvijai sagatavots ar mērķi sniegt informāciju Eiropas Komisijai saskaņā ar dekādes programmā noteikto par digitālo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību.
Ceļvedī Latvijai tiek aprakstīti plānotie vai īstenotie instrumenti, lai dotu ieguldījumu mērķu sasniegšanā ES līmenī.
Latvijai norādītie pasākumi tiks īstenoti, piesaistot ES politiku instrumentu vai citas pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu, kā arī esošos valsts budžeta līdzekļus un cilvēkresursus.
Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis nosaka valsts plānoto digitālo attīstību turpmākajiem sešiem gadiem.
"Ar šo lēmumu esam noteikuši virkni izmērāmu mērķu, kas Latvijai jāsasniedz ar digitalizāciju saistītajās jomās. Ir jāizmanto visas iespējas, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem apgūt un pilnveidot digitālās prasmes digitālā laikmeta iespēju izmantošanai," pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Viņas ieskatā nepieciešami arī atbalsta pasākumi digitālo tehnoloģiju plašai izmantošanai uzņēmumos, lai uzlabotu to produktivitāti un konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī.
Ministre norādīja, ka esot daudz darāmā arī infrastruktūras un valsts pārvaldes digitalizācijā.
