Nākotnē būtu jāapsver, kā nodrošināt, lai pārejošas tirgus svārstības negatīvi neietekmētu iedzīvotāju pensiju uzkrājumu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.
Īpaši tas būtu svarīgi, ja uzkrājums "jāizņem" brīdī, kad finanšu tirgos ir kritums, skaidro FNA pārstāvji un norāda, ka viena no iespējām būtu paredzēt pakāpenisku uzkrājuma izņemšanu.
Tāpat turpinās diskusijas arī par to, lai lielāka pensiju kapitāla daļa tiktu ieguldīta Latvijā, ja pensijas krājējs pats to vēlētos. FNA skaidro, ka iespēja pensiju pārvaldītājiem vairāk ieguldīt tieši Latvijā pagaidām ir visai apgrūtināta, ņemot vērā atbilstošu ieguldījumu objektu - instrumentu neesamību.
Piemēram, šobrīd pensiju otrā līmeņa uzkrājums ir vairākas reizes lielāks par instrumentiem, ko Latvijā par šo naudu vispār varētu nopirkt. Pensiju pārvaldītāji drīkst pirkt tikai noteikta veida finanšu instrumentus, kas ir droši un likvīdi. Tādēļ kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir kritiski svarīga, lai piesaistītu Latvijas pensiju naudu vietējam tirgum, jo pie mums ir zemākā kapitāla tirgus kapitalizācija Baltijas un Ziemeļu valstu reģionā.
Pensiju otrajā līmenī pensijas krājēju skaits šobrīd jau pārsniedz 1,3 miljonus cilvēku, bet viņu uzkrājums ir vairāk nekā 6,7 miljardus eiro vērts.
Savukārt brīvprātīgajā pensiju trešajā līmenī iemaksas veic gandrīz 390 000 cilvēku, kuru uzkrājuma summa tuvojas 670 miljoniem eiro.
FNA pārstāvji atzīst, ka likumdevējs Latvijā aizvadīto gadu laikā ir veicis vairākus nozīmīgus uzlabojumus, kas skar pensiju otrā līmeņa dalībniekus, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju uzkrājumu apmērs. Patlaban pensijas kapitālu daudz vairāk ir iespējams ieguldīt akcijās, kas ļauj ilgtermiņā nopelnīt vairāk.
Papildus tam ir novērsta kļūda, kas agrāk pastāvēja regulējumā un ilgstoši pieļāva, ka cilvēka uzkrājums nonāk cilvēka vecumam neatbilstošos plānos, līdz ar to, īpaši gados jaunākiem cilvēkiem, laupīja iespēju nopelnīt vairāk. Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu iespējams atstāt mantojumā, kas vēl vairāk pastiprina šī uzkrājuma nozīmību.
Būtisks uzlabojums, kas tiks izjusts nedaudz vēlāk - no 2025.gada pensiju pārvaldītāji būs tiesīgi zināt savus klientus un sazināties ar tiem, konsultēt tos, kas līdz šim bija iespējams tikai vispārīgi, norāda FNA pārstāvji. Tas nozīmē, ka pensiju pārvaldītāji varēs ieteikt saviem klientiem vecumam atbilstošu ieguldīšanas stratēģiju, ļaujot no ieguldījumiem finanšu tirgos nopelnīt pēc iespējas vairāk, vienlaikus neuzņemoties vecumam neatbilstošus riskus. Taču gala lēmums par ieguldījuma stratēģiju būs katra krājēja paša ziņā.
Tāpat FNA uzsver, ka pozitīva un kopumā cerīga tendence ir jaunu cilvēku aktīvā iesaiste finanšu tirgos un uzkrāšanā vispār. Cilvēki aizvien skaidrāk apzinās, ka uzkrājumi sniedz finansiālo drošību un brīvību, un ir nozīmīgs atspaids ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Veiktie pētījumi rāda, ka uzkrājumus nākotnei veido aptuveni 65% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem. No tiem jauniešiem, kuri krāj kādam konkrētam mērķim, visbiežāk šis mērķis ir pirmā iemaksa mājokļa iegādei (43%), ceļojums (35%), transportlīdzekļa iegāde (30%), bet nākotnes pensijai krāj 14% jauniešu.
Vēl novērots, ka jaunie profesionāļi daudz aktīvāk izmanto ieguldījumu iespējas finanšu tirgos. Šogad jauniešu vidū populārākie bijuši ieguldījumi tādos uzņēmumos kā "Apple", "Tesla" un "Coca-Cola", bet Baltijas tirgū - uzņēmumos "Virši-A", "Enefit Green" un "DelfinGroup".
FNA pārstāvji atzīmē, ka Baltijas tirgus kopumā ir populārāks. Tas liecina, ka jaunieši auditorijā ieguldījumi akcijās ir kļuvuši par labi pazīstamu, saprotamu ieguldīšanas veidu, mazinoties tām emocionālajām barjerām, kas ir vecākas paaudzes cilvēkiem. Savukārt pensiju kapitāla kontekstā tas nozīmē, ka jaunieši būs atvērtāki dažādām jaunām ieguldījumu stratēģijām, kas ļaus pensiju pārvaldniekiem sasniegt labākus ilgtermiņa atdeves rezultātus.
Turklāt arī ieguldījumi finanšu tirgos var tikt uzskatīti par uzkrājumu veidošanas instrumentu nākotnes vajadzībām, tostarp pensijai. FNA pārstāvji skaidro, ka šādu tendenci izteikti var novērot citās, par Latviju pagaidām vēl turīgākajās, pasaules valstīs, kur cilvēki būtībā paši kļūst par sava privātā pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem.
Finanšu sektoram tuvākajos gados ir jācenšas vēl vairāk popularizēt uzkrāšanas kultūra plašākā sabiedrības daļā, bet ekonomikas politikas veidotājiem un uzņēmējiem būtu jāpanāk lielākas ieguldījumu iespējas Latvijā, piemēram, dodot iespēju valsts lielajiem uzņēmumiem iekļauties kapitāla tirgū, diversificējot uzņēmumu izaugsmes finansēšanas avotus, uzskata FNA pārstāvji. Tas ļautu šim iespaidīgajam kapitālam strādāt Latvijas ekonomikas un sabiedrības labā, vairojot labi atalgotu darba vietu rašanos un cilvēku spēju atlicināt savai nākotnei lielāku daļu no šodienas ienākumiem.
