Svētdiena, 28.aprīlis

redeem Gundega, Terēze

arrow_right_alt Latvijā

Čakša: Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža kļūst par mūsu sportistu izcilības vietu

© pexels.com

Pēc pabeigšanas Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) jaunā sporta ēka - Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža - kļūst par mūsu sportistu izcilības vietu, šodien jaunās sporta ēkas spāru svētkos sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa priecājas, ka arī sarežģītajos laikos valsts radīja iespēju ieguldīt nozīmīgajā sporta infrastruktūras objektā, kurā lielāko finansējuma daļu nodrošina Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

"Būvniecības temps ir patiesi sportisks, tas līdzinās sprintam, ko novēlu saglabāt līdz pat atklāšanai. Pēc uzbūves manēža kļūs par mūsu sportistu izcilības vietu. Par vietu, kura kā magnēts pievelk mūsu bērnus un jauniešus sporta un fizkultūras aktivitātēm, par vietu, kura vienmēr būtu pilna ne tikai ar sportistiem, bet arī ar līdzjutējiem un skatītājiem," sacīja Čakša.

LNSC Mārketinga un pārdošanas vadītāja Baiba Muceniece norādīja, ka daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža ir ļoti gaidīts projekts, kas nodrošinās pašus modernākos treniņu un sacensību apstākļus gan profesionāliem sportistiem, gan radīs apstākļus un iespēju vispusīgi attīstīt arī bērnu un jauniešu, kā arī paralimpiskā sporta vajadzības.

Vieglatlētikas manēža tiek būvēta, ievērojot Latvijas un starptautisko profesionālā sporta organizāciju projektēšanas vadlīnijas, un atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletic" noteikumiem, kas ļaus to sertificēt augsta līmeņa sacensību norisei. Būvniecībā tiek ievēroti vides pieejamības standarti, plānošanā iesaistot arī attiecīgo sporta veidu pārstāvjus, lai pēc iespējas racionāli pielāgotu telpas un iekārtas dažādu sporta viedu, tai skaitā paralimpiskā sporta vajadzībām.

Vieglatlētikas manēža primāri būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām, savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem - komandu sporta veidu, tostarp volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām. Manēžā būs trenažieru zāle, kā arī plašas sportistu, treneru un tiesnešu ģērbtuves, masāžas telpas, sauna, sportistu atpūtas telpas, pirmās palīdzības un dopinga kontroles telpas, sacensību organizatoru telpas un sporta inventāra uzglabāšanas telpas.

Skatītāju ērtībai tiks nodrošinātas tribīnes, kuru izvietojumu būs iespējams mainīt atkarībā no pasākuma veida ar vairāk nekā 1600 sēdvietu pieejamību. Savukārt ēkas ziemeļu pusē atradīsies bobsleja starta estakāde treniņu vajadzībām.

LNSC valdes priekšsēdētājs Daniels Nātriņš sacīja, ka jaunā daudzfunkcionālā vieglatlētikas manēža būs mūsdienīgs un jau sen gaidīts sporta infrastruktūras objekts, kas sevī ietvers mūsdienu laikmetam atbilstošus tehniskos un funkcionālos risinājumus. Vienlaikus manēža sniegs iespēju piedzīvot sportu ikvienam - neatkarīgi no profesionalitātes un vecuma vai ierobežotām pārvietošanās iespējām vai īpašām vajadzībām.

Viņš arī piebilda, ka ēkas daudzfunkcionalitāte nodrošinās arī apstākļus kultūras pasākumu norisei - koncertiem, izstādēm un dažādiem sarīkojumiem, kā arī tikšanās vietu Latvijas Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem.

Savukārt Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš cer, ka jaunā manēža kopā ar pārbūvēto stadionu un vieglatlētikas treniņu laukumu veidos nozīmīgāko vieglatlētikas infrastruktūras kompleksu Latvijā, kurš nodrošinās labus treniņu apstākļus un ļaus atgriezties starptautisko sacensību organizēšanas apritē.

Pēc vairāk nekā 25 gadiem varēsim atkal pretendēt uz Pasaules un Eiropas junioru čempionātu rīkošanu Rīgā. Lai manēža būtu kvalitatīva, mājīga, starptautiskajiem vieglatlētikas standartiem atbilstoša, funkcionāla, droša un vizuāli pievilcīga, bet pats galvenais - lai tā iegūtu sportistu un treneru nedalītu atzinību," piebilda Lagzdiņš.

Vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi tiek veikti LNSC īstenotā Eiropas Savienības fonda projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" ietvaros.

Kopējais projekta finansējums ir 73 725 362,08 eiro, tai skaitā ERAF finansējums - 39 010 148,30 eiro, valsts budžeta finansējums - 5 389 664,82 eiro, pašvaldības finansējums - 1 495 957,78 eiro, un citi.