Latvijā uzkrājumus neveido vairāk nekā trešā daļa jeb 35% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji.
Savukārt Lietuvā bez uzkrājumiem dzīvo 24% jauniešu, bet Igaunijā vēl mazāk - 21%.
Vairāk nekā puse, proti, ap 64% aptaujāto Baltijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri veido uzkrājumus, naudu krāj konkrētiem mērķiem (Latvijā - 56%, Igaunijā - 77% un Lietuvā - 60%), liecina aptaujas dati.
Populārākais krāšanas mērķis visās trīs Baltijas valstīs jau vairākus gadus ir mājoklis - vidēji puse no jauniešiem, kuri veido uzkrājumu konkrētam mērķim, norāda, ka krāj naudu pirmajai iemaksai par savu mājokli.
Otrais populārākais naudas krāšanas mērķis ir došanās ceļojumā - to uzsver ap 37% jauniešu. Ceļojumiem vairāk krāj jauni cilvēki Lietuvā un mazāk - Igaunijā. Trešais biežāk minētais finanšu krāšanas iemesls ir transportlīdzekļa iegāde - savam spēkratam vairāk krāj jaunieši Latvijā, bet, piemēram, Igaunijā šis mērķis ir divreiz mazāk populārs.
"SEB bankas" privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte informē, ka šogad novērota tendence, ka pieaug to jauniešu skaits, kuri krāj nākotnes pensijai un kopumā vecumdienām.
Vidēji ceturtā daļa jauniešu katrā valstī (26% - Latvijā, 25% - Lietuvā un 23% - Igaunijā) ik mēnesi uzkrājumā novirza līdz 5% no saviem ienākumiem. Savukārt vairāk nekā 20% no ienākumiem uzkrāj 20% respondentu Igaunijā, 13% - Lietuvā un 9% - Latvijā.
Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada maijā veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 1428 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
