Satversmes tiesā (ST) šodien ierosināta lieta par normām, kas regulē izložu un azartspēļu laimestu aplikšanu ar nodokli, aģentūru LETA informēja tiesā.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma 8.panta trešās daļas 20.4 punkta un 9.panta pirmās daļas 5.punkta atbilstību Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem.
Likuma par IIN 8.panta trešās daļas 20.4 punkts paredz, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktā nav noteikts citādi. Savukārt šā likuma 9. panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta apmērs taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro.
Apgabaltiesā izskatīšanā apelācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu. VID konstatēja, ka pieteicējs 2019. un 2020.gada apliekamajā ienākumā nav iekļāvis gūto ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem. Ar VID lēmumu veiktas izmaiņas pieteicēja ienākumu deklarācijās un noteikts maksājamais IIN.
No pieteikuma izriet, ka administratīvajā lietā ir strīds par to, kā nosakāms ar nodokli apliekamais objekts attiecībā uz laimestiem. Apgabaltiesa norāda, ka tai, izskatot konkrēto administratīvo lietu, ir jāpiemēro apstrīdētās normas, kas kopā noteic, ka ar nodokli tiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 eiro. Tomēr ar laimesta jēdzienu esot saprotama visa summa, kuru laimēšanas gadījumā spēlētājam izmaksā azartspēles vai izlozes organizētājs, neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē. Tādējādi atbilstoši apstrīdētajām normām varot veidoties arī situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par laimestu, atņemot izdevumus par dalību spēlē.
Tiesā uzskata, ka likumdevēja izvēlētie līdzekļi neesot piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo atkāpšanās no objektīvā neto principa neesot pamatota, un šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā - par iemaksāto naudu nodoklis jau esot samaksāts, gūstot attiecīgos ienākumus. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem.
ST uzaicināja Saeimu līdz 13.septembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 13.decembris.
