Iedzīvotāju vēlme pēc ātrās ēdināšanas pakalpojumiem aizvien ir augsta, un tie ir kļuvuši par daļu no cilvēku dzīvesstila nepieciešamībām, saka "Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela.
Viņa skaidroja, ka, raugoties uz patērētāju uzvedību, ir skaidrs, ka vairāku krīžu un kopējā cenu kāpuma ietekmē cilvēki rūpīgāk pārdomā tēriņus, vienlaikus pieprasījums pēc "Hesburger" produktiem esot stabils. Pozitīva ietekme ir arī iespējai pasūtījumus veikt attālināti.
Vienlaikus Salmela pauda, ka, līdzīgi kā citās nozarēs, arī ātrās ēdināšanas jomā patlaban ir daudz nezināmā. "Ja citus gadus varējām izteikt prognozes par tirgus situācijas izmaiņām nākotnē, tad šogad esam piesardzīgi," sacīja kompānijas pārstāve. Cita starpā būtiskākās problēmas saistītas ar karadarbību Ukrainā, inflāciju, energokrīzi un darba spēka pieejamību.
Kā norādīja Salmela, pagaidām nekas neliecina, ka tuvāko mēnešu laikā situācija kardināli mainīsies.
Taujāta par pašreizējiem izaicinājumiem, Salmela pauda, ka kompānijā ieviesti vairāki energoresursu taupības mehānismi, piemēram, plītis tiek darbinātas "eko" režīmā, pēc darba laika beigām tiek izslēgts fasāžu apgaismojums. Nākamgad iecerēts turpināt darbu pie saules enerģijas izmantošanas, atsevišķas "Hesburger" ēkas aprīkojot ar saules paneļiem vai palielinot uz tiem jau esošo paneļu skaitu.
"Tiesa, ja šobrīd ar energoresursu cenu pieaugumu tiekam galā, nākotnē tas varētu kļūt arvien sarežģītāk," atzina kompānijas pārstāve. Viņa arī nenoliedza, ka no energoresursu cenām atkarīgas arī turpmākās "Hesburger" produktu cenas.
Tikmēr darba spēka piesaistes jautājumus "Hesburger" cenšas risināt ar kampaņu īstenošanu Baltijā, atalgojuma celšanu, elastību un darbinieku labumiem.
Vaicāta par patērētāju tendencēm starp Baltijas valstīm, "Hesburger" pārstāve minēja, ka tirgus situācija visās Baltijas valstīs ir samērā līdzīga. Izteiktākās atšķirības ir pieprasījumā pēc digitālajiem risinājumiem, kur Latvijā un Lietuvā pēc tiem pieprasījums kāpis, kamēr Igaunijā palicis nemainīgi augsts.
Salmela skaidroja, ka pieprasījumu pēc digitālajiem pakalpojumiem veicinājusi pandēmija. Viņa uzsvēra, ka, ja vēl pirms pieciem gadiem nevarēja iedomāties, ka spētu organizēt apkalpošanu, piedāvājot maltītes tikai līdzņemšanai vai atļaujot ēstuves telpās ienākt tikai noteiktam cilvēku skaitam, tad Covid-19 ir apliecinājums, ka īpašu apstākļu gadījumā tas ir iespējams.
"Hesburger" pārstāve arī stāstīja, ka kompānija daudz laika un uzmanības velta produktu klāsta papildināšanai. Ņemot vērā, ka klienti papildina pasūtījumos ietvertos ēdienus ar mērcēm un majonēzēm, "Hesburger" paplašinājis majonēžu ražošanu, atverot jaunu mērču un majonēzes fabriku Kauņā, Lietuvā.
Komentējot ātrās ēdināšanas nozares tendences Eiropā un pasaulē, Salmela uzsvēra vairākas, piemēram, sīvo konkurenci, kompāniju vēlmi ieviest ilgtspējīgus risinājumus, kā arī tiekšanos izpildīt visas Eiropā noteiktās klimatneitralitātes prasības.
"Pasaules tendences liecina, ka ātrās ēdināšanas vietas nereti kļūst par "vienas pieturas" atpūtas iespēju, kur ne tikai atvilkt elpu, nobaudīt maltīti, organizēt bērnu ballīti, bet arī uzpildīt jeb uzlādēt auto," apkopoja Salmela.
Jau vēstīts, ka "Hesburger" pārdošanas apmēri Latvijā pērn palielinājās par 8,5%, sasniedzot 33,1 miljonu eiro.
Savukārt "Hesburger" pārdošanas apmēri Baltijas valstīs 2021.gadā sasniedza kopumā 99,7 miljonus eiro. Lietuvā pārdošanas apmēri, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par gandrīz 14%, sasniedzot vairāk nekā 36 miljonus eiro, bet Igaunijā pārdošanas apmēri kāpa par 13%, sasniedzot vairāk nekā 30,5 miljonus eiro.
