Kampaņas "Pārtrauc klusēšanu" laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 ir sniedzis 10 konsultācijas, kas saistītas ar seksuālu vardarbību, aģentūrai LETA pavēstīja VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Zvanītāji bijuši gan pieaugušie - vecāki, likumiskie pārstāvji un speciālisti -, kuri vēlējušies pārrunāt gan pazīmes, kas var būt saistītas ar seksuālu vardarbību, gan palīdzības un atbalsta iespējas, ja bērns cietis no seksuālas vardarbības. Atsevišķos gadījumos zvanītāji dalījušies ar pieredzi, kad paši tikuši seksuāli izmantoti no tuvinieku vai tuvu paziņu puses. Tāpat konsultācijas bijušas par iespējamu seksuālu vardarbību jeb pavedināšanu interneta vidē, tās atpazīšanu un tālāko rīcību, kā arī par to, kā atpazīt vienaudžu savstarpēju seksuālu vardarbību.
Sauļūna sacīja, ka šoreiz kampaņas laikā nav saņemta informācija, kas būtu nododama Valsts policijai (VP), tomēr par šo tematu ir nozīmīgi runāt atkārtoti, jo aizvien seksuāla vardarbība ir smags sarunu temats. Vienlaikus svarīgi, ka bērns vai jaunietis ir bijis sadzirdēts, izjutis atbalstu un ir iedrošināts zvanīt atkārtoti, lai saņemtu psihoemocionālu atbalstu un vajadzības gadījumā varētu sniegt informāciju, kas tālāk būtu nododama VP, viņa uzsvēra.
Tāpat būtiski, ka pieaugušie saņem informāciju un var pārrunāt situācijas, kas raisa aizdomas un bažas par iespējamu seksuālu vardarbību, kā arī saņem informāciju, kur tālāk vērsties.
Vienlaikus Sauļūna norādīja, ka pieaugušie, kuri runājuši par bērnībā piedzīvoto seksuālo vardarbību, joprojām izjūt spēcīgas, negatīvas emocijas, nespēj tuviniekiem izstāstīt par piedzīvoto, izjūt kaunu un bailes.
Kampaņa "Pārtrauc klusēšanu" tika rīkota no 21.novembra līdz 27.novembrim, un tās mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības problēmai, aicinot nepieciešamības gadījumā saņemt psihoemocionālu un informatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar seksuālu vardarbību, kas vērsta pret bērnu.
Sauļūna norādīja, ka seksuālā vardarbība joprojām ir stigmatizēts un smags temats, kas sabiedrībā nereti ir tabu. Daudzos gadījumos daļa sabiedrības seksuālās vardarbības pret bērnu cēloņus skaidro ar ārējiem apstākļiem, upura uzvedību, aizmirstot vai neizprotot, ka nepastāv apstākļi, kas to attaisno. Savukārt kultūra, kurā bieži tiek vainots pats upuris, neuzmanība, nepietiekama spēja sevi pasargāt, rada spēcīgu kaunu un vainas sajūtu, kas traucē runāt par notikušo, meklēt atbalstu un palīdzību pat tad, kad tā ir akūti nepieciešama.
