Jaunajai valdībai ir jāizbeidz mākslīga valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dotēšana, veicinot negodīgu konkurenci kultūras nozarē, kas patlaban tiek īstenota tostarp ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) palīdzību, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.
Viņš uzsvēra, ka kultūras pasākumu norises jomā tā ir tirgus kropļošana. Millers pauda gandarījumu, ka sarunās, kas bijušas ar Kultūras ministrijas (KM) vadību, ministrijas izpratne par šo tēmu sāku uzlaboties, tomēr nupat pieņemtajā Kultūras centru likumā ir vērojama pretēja rīcība tam, par ko ir iepriekš runāts.
Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētāja ieskatā, jaunajai valdībai ir svarīgi apzināties vajadzību atbalstīt nacionālā satura kultūras norises Latgales reģionā, kas lielā mērā patlaban ir Latvijai zaudēta teritorija, ko pierādīja arī vēlēšanu rezultāti, kas ir proporcionāli tam, cik aktīvi šajos reģionos sastopamas Latvijas kultūras norises.
Jautāts, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības varēs izdzīvot bez papildus finansējuma, Millers uzsvēra, ka spēles noteikumiem ir jāmainās un kapitālsabiedrībām ir jāstrādā, ņemot vērā savu budžetu. Savukārt tādiem instrumentiem kā, piemēram, VKKF ir jādarbojas tikai un vienīgi nevalstisko organizāciju un privātā sektora inicaitīvu atbalstam.
"Lai nebūtu pārpratumu, neviens nav pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību eksistenci. Ir jābūt godīgiem spēles noteikumiem. Ja kapitālsabiedrībai ir piešķirts noteikta lieluma budžets gadā, tad tai nevajadzētu prasīt papildus finansējumu, piemēram, no VKKF," skaidroja Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām ir jāpārtrauc deformēt kultūras nozares tirgus, organizējot absolūti klasiskus komercpasākumus, kurus organizē arī privātais sektors. Pēc Millera paustā, valstij tas nav jādara, un valstij nav arīdzan jākonkurē ar privāto sektoru.
Runājot par iespēju, ka kultūras ministra amatu varētu ieņemt pašreizējais ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka ļoti ilga laika vektora nogrieznī Puntulis bija pirmais no ministriem, kurš uzsāka dialogu ar privātā sektora kultūras pasākumu nozares pārstāvjiem.
Tāpat Puntuļa laikā Kultūras ministrijas paspārnē tika izveidota Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome, kas bija viens no centrālajiem vilcējspēkiem Covid-19 pandēmijas laikā, lai nozares intereses tiktu pārstāvētas un aizstāvētas.
Millers pauda cerību, ka Puntulis demonstrēs lielāku izlēmību jautājumos, kas attiecas uz privāto sektoru, kur ilgstoši skaidras pozīcijas neieņemšana varētu novest pie negatīvām sekām pašai nozarei. Savukārt, ja Puntulis turpinās ieklausīties un sadzirdēt privātā sektora nozari, tad sadarbība ar viņu kā iespējamo kultūras ministru varētu būt visnotaļ pozitīva, bet, ja viņš izvēlēsies krasi nošķirt privāto no valsts un pašvaldību sektora, tad sadarbība varētu nebūt tik auglīga.
LETA jau rakstīja, ka topošās koalīcijas partneri "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ceturtdien JV birojā parakstīja sadarbības memorandu.
Valdības veidošanas sarunas turpināsies ar diskusijām par politisko spēku atbildības jomu sadalījumu. Uzreiz pēc tam partijas sāks darbu pie valdības deklarācijas.
