Visizplatītākā no cilvēktirdzniecības jomām ir darbaspēka ekspluatācija, kur lielākoties upuru lomās nonākuši tieši vīrieši, biedrības "Patvērums "Drošā māja"" rīkotajā preses konferencē pavēstīja juriste Gita Miruškina.
Miruškina norādīja, ka cilvēku tirdzniecība lielākoties norisinās lauksaimniecības, celtniecības, ražošanas un pārtikas ražošanas nozarēs. Par upuriem biežāk kļūst trešo pasaules valstu pārstāvji biežāk fiksēti kā ekspluatācijas upuri. Tieši trešo valstu upuriem esot grūtāk prasīt palīdzību izkļūt no ekspluatācijas situācijas, jo viņu kultūrā neesot ierasts prasīt palīdzību ne no nevalstiskajām organizācijām, kur lielākoties Latvijā strādā sievietes, ne policijas, kas parasti viņu pieredzē ir bijusi korumpēta.
Runājot par darbaspēka ekspluatāciju, Miruškina kā piemēru minēja joprojām tiesā izskatīto gadījumu, kur Latgalē bāzētā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, nemaksājot viņiem algu pilnā apmērā, atņemot viņiem pases un pret darbiniekiem pielietojot vardarbību.
Savukārt biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētājā Gunta Vīksne vēstīja par divu dienu nometni, kurā piedalījās deviņi vīrieši no Tadžikistānas, kas nokļuva par ekspluatācijas upuriem. Pēc nometnes lielākā daļa no vīriešiem esot arī palikuši Latvijā un sākuši darbu oficiālās darba vietās.
Miruškina skaidroja, ka cilvēktirdzniecības ekspluatācijas veidiem ir tendence mainīties. Pirms 20 gadiem vairāk bija tieši seksuālās ekspluatācijas upuru, bet vēlāk liels uzplūdums bija ar fiktīvo laulību upuriem. Savukārt kopš 2019.gada palielinājās darbaspēka ekspluatācija. Patlaban atkal esot vērojama tendence palielināties seksuālās ekspluatācijas upuru skaitam.
Miruškina arī norādīja, ka pašreiz nav fiksēti gadījumi, kad Latvijā tiktu ekspluatēti ukraiņu bēgļi, bet vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir daudz tādu gadījumu, par kuriem uzzinām tikai pēc tam, kad tas jau ir noticis.
Preses konferencē tika atskaņots fragments no biedrības jaunradītā raidieraksta par cilvēku tirdzniecību no upura skatupunkta. Šī ieraksta runātājas un seksuālās ekspluatācijas upures identitāte netika atklāta.
Meitene skaidroja, ka šajā jomā iesaistījās jau no 21 gadu vecuma, jo nespēja nopelnīt pietiekamu iztiku. Viņa norādīja, ka, lai gan saprata, kur iesaistās, tomēr līdz galam nezināja visus faktorus.
Raidierakstu var noklausīties biedrības sociālajos tīklos "Youtube", "Spotify" un "Soundcloud".
