Jau labu laiku publiskajā telpā norisinās diskusijas par iespējamo atteikšanos no 1 un 2 centu monētām, noapaļojot maksājamo summu pakalpojumu sniegšanas vietās. 2022. gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka 51% aptaujāto atbalsta šo monētu izņemšanu no apgrozības, savukārt 43% iedzīvotāju uzskata, ka tās apgrozībā būtu atstājamas, raksta portāls "liepajniekiem.lv".
Atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu. Tas nozīmē nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12, 23 eiro, tad jāmaksā būtu 12, 25 eiro. Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neatstāj ietekmi uz inflācijas rādītājiem, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas apaļojas uz augšu, bet daļa - uz leju, skaidro Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks.
Ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, atteikšanās no 1 un 2 centu monētām notiktu pakāpeniski, tās ar laiku izietu no apgrozības.
Skaidrs ir arī tas, ka šo monētu pirktspēja ir kritusies un to apstrāde gan bankām, gan tirgotājiem izmaksā konkrētus līdzekļus, kas pēcāk tiek “iecenoti” pašiem patērētājiem. Šādi skatoties Latvijas Banka redz priekšrocības visiem. Atteikšanās no 1 un 2 centu monētām būtu ekonomiski izdevīgāka visā skaidras naudas maksājumu ciklā, jo tās nav tikai kalšanas, bet arī naudas apstrādes izmaksas. Ja mēs veikalā norēķināmies ar 1 un 2 centu monētām, tad veikalam ir jāmaksā inkasācijas kompānijai, kas šīs monētas apstrādā.
Latvijas Banka šeit redz ekonomsiski izdevīgu pienesumu, bet mēs vēlamies, lai arī paši Latvijas iedzīvotāji atbalstītu šo jaunievedumu un nepavisam nav tā, ka mēs pašlaik censtos gan sabiedrību, gan tirdzniecības sektoru piespiest atteikties no 1 un 2 centu monētām.
Šī gada februārī tika veikts pētījums, kurš rāda, ka
51% Latvijas iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no 1 un 2 centu monētām
un tik augsts rādījums ir pirmo reizi. Augustā vērtēšanu veiksim atkal.
Tā kā publiskajā telpā par šo rosinājumu lielāks satraukums valda tieši senioru pusē, esam runājuši ar Latvijas Pensionāru federāciju un skaidrojuši noapaļošanas principus. Pagaidām nav bijis ne skaidra atbalsta, ne pretestības.
Atteikšanās no mazā nomināla monētām vislielākais izaicinājums būtu tieši tirgotājiem - tas prasītu kases sistēmu atjaunošanu, jo saprotams, ka noapaļojumam jāatspoguļojas arī pirkuma čekā. Ir notikušas vairākas sarunas ar tirgotāju apvienībām, pagaidām viņi svārstās un konkrēta nostāja nav saprotama. Viņiem salīdzinoši nesen bija kases aparātu reforma, līdz ar to ir saprotams, kāpēc viņi šai jautājumā ir piesardzīgi.
