Šodien dievnamos visā Latvijā notiks "Baznīcu nakts" un "Atvērtā baznīcu diena".
Šogad "Baznīcu nakts" lozungam un tēmai izvēlēti Bībeles vārdi: "Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem."
Ar šiem vārdiem pasākuma rīkotāji aicina pārdomāt ticības un ar to saistītā vērtību mantojuma uzticēšanu no paaudzes paaudzē, domāt par ģimenes saitēm un draudzes kopības nozīmi.
Līdzās "Baznīcu nakts" pasākumiem rīkotāji aicina draudzes visos novados atsaukties dalībai arī iniciatīvā "Atvērto baznīcu diena", jo dievnama atvērtība sabiedrībai ir viens no kalpošanas misijas veidiem. Šīs iniciatīvas laikā draudzes tiek aicinātas iespēju robežās dievnamus turēt atvērtus jau dienas laikā.
"Baznīcu nakts" rīkotāji apzinās, ka daudzviet var būt grūti nodrošināt dievnama atvērtību visu dienu, tādēļ baznīcu dežūrās rosināts iesaistīt ne tikai draudzes cilvēkus, bet arī ļaudis no vietējās apkārtnes vai draudzes draugu loka.
Atvērto baznīcu dienā un Baznīcu naktī šodien durvis vērs vairāk nekā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļi, informēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Elvita Ruka.
Viņa vēsta, ka tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus. Pasākumam pieteiktie 188 dievnami būs atvērti no plkst.10 līdz 22 un ilgāk.
Ruka atzīmē, ka NKMP Baznīcu nakts pasākumus atbalsta kopš to iniciēšanas brīža 2014.gadā. Sakrālais mantojums ir būtiska kultūrvēsturiskās identitātes daļa, kas veido gan tautas mentalitāti, gan ainavu. Atvērto baznīcu diena un Baznīcu nakts ir iespēja visplašākajai sabiedrības daļai vērt tuvējo dievnamu durvis un apceļot tālākos - atklāt, iepazīt un godināt Latvijas sakrālo mantojumu. NKMP aicina šajā pasākumā pievērst uzmanību gan senajām arhitektūras un mākslas vērtībām, gan labākajiem restaurācijas piemēriem.
Viņa atgādina, ka dažādu konfesiju dievnami, to interjers, mākslas un rituālie priekšmeti ir būtiska daļa valsts aizsargāto pieminekļu sarakstā. Izdzīvojuši padomju ateisma laikos, tie joprojām liecina par mūžīgām vērtībām un Latvijā strādājošo meistaru augsto amata prasmi.
Pēc Rukas paustā, katram dievnamam ir sava vēsture un stāsts, katrā atklājas kāds vēstures posms un tajā dominējošās arhitektūras un mākslas tendences. Daudzos dievnamos joprojām turpinās restaurācijas darbi. Būtisku daļu finansējuma šim procesam piešķir no valsts budžeta - Sakrālā mantojuma finansēšanas programma un atbalsts kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā.
NKMP pārstāve atzīmē, ka Baznīcu nakts ir būtisks kultūrvēsturiskā mantojuma popularizācijas pasākums. Kopš 2021.gada tas ir papildināts ar Atvērto baznīcu dienu. Tā ir iespēja Latvijas ļaudīm un valsts viesiem apceļot visu novadu dievnamus un iepazīt sakrālā mantojuma daudzveidīgo estētiku.
Šogad NKMP eksperti Atvērto baznīcu dienā un Baznīcu naktī izcēluši vairākus objektus. Zemgalē tā ir Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca, kur uzsākti vērienīgi restaurācijas darbi, Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca, kur augstā kvalitātē atjaunots baroka altāris un Augstkalnes-Mežmuižas evaņģēliski luteriskās baznīca, kur notikusi fasādes restaurācija un uzstādīta vēsturiskā baznīcas iekārta, kas atgriezta no Rundāles pils muzeja.
Sēlijā NKMP iesaka apmeklēt Ērberģes evaņģēliski luterisko baznīcu, kur redzama nesen atjaunotā kancele un gleznojumi, kā arī uzstādīta Jūliusa Dēringa altārgleznas rekonstrukcija, Neretas evaņģēliski luterisko baznīcu, kur notiek pakāpeniski restaurācijas darbi un uzsākta ērģeļu restaurācija, un Subates Pestītāja evaņģēliski luterisko baznīcu kā izcilu baroka kokgriezumu interjera paraugu un neordināra, Nīderlandei raksturīga plānojuma piemēru.
Vidzemē NKMP eksperti izcēluši Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu, kur turpinās vērienīga restaurācija, Rubenes evaņģēliski luterisko baznīcu kā vienu no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par Eiropas Savienības līdzekļiem pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Dzērbenes evaņģēliski luterisko baznīcu kā pakāpenisku un altruistiski veiktu atjaunošanas piemēru un Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luterisko baznīcu kā ievērojamu gotikas pieminekli un Lielāko viduslaiku baziliku ārpus Rīgas, kas ir pilnībā restaurēta.
Rīgā un tās apkārtnē NKMP eksperti aicina apmeklēt Svētā Franciska katoļu baznīcu, kur ir atklāti sienu polihromo gleznojumu fragmenti, atjaunots jumts un pāršuvots mūris, Mārtiņa evaņģēliski luterisko baznīcu, kur veikta vitrāžu restaurācija, Ķemeru evaņģēliski luterisko baznīcu, kur atjaunots senais pulkstenis, kāpnes un grīda.
Latgalē apmeklētāji aicināti apmeklēt Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu, kas ir izcils neogotikas paraugs, kurā atrodas vairāki mākslas pieminekļi un apskatāmas nesen restaurētas vitrāžas, Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcu kā izcilu poļu baroka paraugu ar restaurētu interjeru un gleznām, kā arī Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcu kā svētceļojumu objektu ar atjaunotu zvanu torni un restaurētu interjeru.
Kurzemē NKMP eksperti iesaka apmeklēt Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luterisko baznīcu ar tās grezno vēlīnā baroka un rokoko stila interjeru un tā veiksmīgo restaurāciju, Zlēku evaņģēliski luterisko baznīcu, kas sava manierisma stila interjera dēļ kādreiz dēvēta par "Zlēku katedrāli" un ir īpaši ievērojama ar mākslinieciski augstvērtīgo koktēlniecību un tās restaurāciju. Tāpat apmeklētāji aicināti viesoties Vānes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas ievērojama ar savu "glābšanas kuģa" simboliku arhitektoniskajā veidolā un baroka sienu gleznojumiem. Baznīca ir pakāpeniskas restaurācijas piemērs.
