Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai kaimiņvalstīs, Latvija tiek konstatēta jau kā upuru mērķa valsts, norāda Valsts policija. Par darba ekspluatāciju pagājušajā gadā tika uzsākti trīs kriminālprocesi, tomēr nevalstiskā organizācija norāda, ka šādu gadījumu varētu būt vēl vairāk, ziņo Latvijas Radio žurnāliste Linda Spudiņa.
Šonedēļ Valsts policija ziņoja, ka rudenī aizturējusi kādu Latgales restorāna īpašnieku aizdomās par Ķīnas pilsoņa paverdzināšanu. 1978. gadā dzimušais restorāna īpašnieks pirms diviem gadiem sāka meklēt darbinieku no Ķīnas savam restorānam, solot konkrētu amatu ar darba samaksu 1500 eiro apmērā.
Uz sludinājumu atsaucās vīrietis, kurš tika izmitināts restorāna īpašnieka norādītajā dzīves vietā. Pagājušā gada vasarā Ķīnas pilsonis sāka darbu. Tomēr darba algu viņš nesaņēma un faktiski turpmāko divu mēnešu garumā persona tika ekspluatēta. Vienlaikus vīrietim tika atņemti arī personu apliecinoši dokumenti. Viņš bija bezpalīdzības stāvoklī, stāsta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas (Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļa) priekšnieks Armands Lubarts.
"Šī persona neapjuka šajā situācijā un mēģināja palīdzību rast caur saviem tautiešiem - aizsūtīja internetā viņiem informāciju par sevi. Šīs personas sazinājās ar nevalstisko organizāciju, kas savukārt sazinājās ar Valsts policiju. Kopīgiem spēkiem mēs veicām šīs personas atbrīvošanu un uzsākām kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību - konkrēti par darba ekspluatāciju," stāsta Lubarts.
Izmeklēšana lietā vēl turpinās, taču par šādu nodarījumu persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Pie mums arvien vairāk sāk ekspluatēt darbaspēku.
"Ja sākotnēji mūsu valsts bija kā upuru izcelsmes valsts, tad, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pie mums un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai kaimiņvalstīs, mūsu valsts tiek konstatēta jau kā upuru mērķa valsts. Konkrēti par darba ekspluatāciju pagājušajā gadā tika uzsākti trīs kriminālprocesi," norāda Lubarts.
Biedrības ''Patvērums „Drošā māja”'' juriste Gita Miruškina paredz, ka šādu gadījumu varētu būt vēl vairāk, jo nereti darba ekspluatāciju ir grūti atklāt un atpazīt. Ja tiek nodarbināti ārzemnieki, viņi nezina kur vērsties. Trešo valstu pilsoņi ir situācijas ķīlnieki, jo ir atkarīgi no darba devēja.
