Lai izpildītu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 16.septembra spriedumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz piešķirt VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem 451 376 eiro apmērā, liecina IZM rīkojuma projekts.
Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) spriedumu "Daugavas stadionam" būs jāsamaksā 430 131 eiro Ralfa Bukarta uzņēmumam SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu stadiona ledus hallē.
Vienlaikus no "Daugavas stadiona" tiks piedzīti papildu līdzekļi 21 245 eiro apmērā - ar lietas viešanu saistītie izdevumi 9 438 eiro apmērā un tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 11 807 eiro apmērā.
"Daugavas stadions" bija norādījis, ka tā rīcībā nav līdzekļu 451 376 eiro apmērā no saimnieciskās darbības, lai varētu izpildīt Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 16.septembra spriedumu. Tādējādi pērn decembrī "Daugavas stadions" bija lūdzis IZM piešķirt minētos finanšu līdzekļus.
Vienlaikus "Daugavas stadions" bija iesniedzis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas pieteikumu par 2021.gada 16.septembra sprieduma izpildes atlikšanu, pagarinot naudas atmaksas termiņu par 60 dienām.
Termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022.gada 13.janvāra lēmumu noteikts līdz 7.februārim.
Kā risinājumu IZM saredz piešķirt "Daugavas stadionam" finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tādējādi neapdraudot valsts kapitālsabiedrības pamatfunkciju izpildi un īstenojot attīstības projektus, kas paredz vecināt Rīgas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.
Piešķirot līdzekļus spēkā stājušā tiesas sprieduma izpildei, IZM kā 100% atbalsta saņēmēja un "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" īpašniece rīkojas kā tirgus ekonomikas dalībnieks atbilstoši privātā kreditora principam. IZM norāda, ka līdzīgos apstākļos jebkurš uzņēmuma īpašnieks arī privātā sektorā, kas darbojas normālos tirgus ekonomikas apstākļos, rīkotos līdzīgi, lai novērstu negatīvās sekas uzņēmuma darbībai un pastāvēšanai spēkā stājušā tiesas sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā.
Plānots, ka pēc līdzekļu saņemšanas no Finanšu ministrijas "Daugavas stadionam" tiks pārskaitīti 451 375,89 eiro apmērā, bet 0,11 eiro līdz 31.decembrim paliks IZM Valsts kases kontā līdz tā slēgšanai.
LETA jau ziņoja, ka AT norādīja, ka "Daugavas stadions" kā iznomātāja un "Sāgas fonds" kā nomniece 1998.gada 10.augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu, ar kuru "Daugavas stadions" nodeva uzņēmumam lietošanā sporta bāzē esošo ledus halli un kompresora ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem, bet uzņēmums apņēmās maksāt līguma noteikto nomas maksu - 3500 latus (ap 5000 eiro).
IZM 2013.gada 17.jūlijā cēla tiesā prasību pret "Sāgas fondu" par nomas līguma izbeigšanu un izlikšanu no nekustamā īpašuma. Vēlāk tiesvedībā Izglītības un zinātnes ministriju aizstāja "Daugavas stadions", kas arī precizēja prasību pret uzņēmumu.
"Daugavas stadions" lūdza atzīt noteikto nomas maksu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, izbeigt nomas līgumu un izlikt uzņēmumu no ledus halles un kompresora ēkas.
"Sāgas fonds" 2014.gada 3.februārī cēla pretprasību. Uzņēmums lūdza piedzīt no Daugavas stadiona atlīdzību 447 191 eiro par ieguldījumiem nomātajā īpašumā.
Uzņēmums uzsvēra, ka 2002.gada 3.jūnijā pēc kapitālā remonta veikšanas noslēdza vienošanos par "Sāgas fonds" veikto ieguldījumu saskaņošanu, kurā saskaņoja nomnieces izdarītos nepieciešamos un derīgos izdevumus 371 162 latu (528 115 eiro) apmērā, kas paaugstinājuši nomātā īpašuma vērtību. "Daugavas stadions" arī pirms būvdarbu uzsākšanas saskaņoja nekustamā īpašuma kapitālajam remontam un rekonstrukcijai nepieciešamo projekta dokumentāciju un būvdarbu tāmes.
