Nākamā gada budžeta kontekstā rūpīgāk jāizvērtē pieaugošas inflācijas riski, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa akcentēja, ka valdība Covid-19 pandēmijas laikā strādāja lielas nenoteiktības apstākļos, turklāt, ja bija plānots, ka vairums iedzīvotāju sapotēsies un nenoteiktība mazināsies, tā nenotika.
Šteinbukas ieskatā valdībai, neskatoties uz nenoteiktību, ar iepriekšējo budžetu izdevies tikt galā "diezgan labi", tāpēc jācer, ka arī ar nākamā gada budžets izdosies.
Padomes vadītāja akcentēja, ka Covid-19 ieviesto ierobežojumu dēļ varētu sabremzēties ekonomika, kam būs fiskālas sekas. "Jārēķinās ar to, ka ierobežojumi tiks pastiprināti, un tam būs nepieciešami papildu izdevumi šogad," sacīja Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka politiķiem budžetā jāskatās uz inflācijas riskiem, jo tie līdz galam nav novērtēti. Tos izvērtējot, arī jāskatās uz iespējām paredzēt atbalsu mazākaizsargātām iedzīvotāju grupām.
Kā ziņots, šodien finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) no Finanšu ministrijas (FM) uz Saeimu nesīs budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Budžeta portfeli Reirs no FM nesīs plkst.8.10, bet budžeta likumprojekta un tā pavadošo likumprojektu iesniegšanas pasākums parlamentā notiks plkst. 8.20, Saeimas nama Lielajā vestibilā.
Tajā paredzēts Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) un finanšu ministra mediju brīfings. Sekot līdzi pasākumam būs iespējams tiešraidē Saeimas "Facebook" kontā.
Vienlaikus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, mediju pārstāvji aicināti izvērtēt nepieciešamību apmeklēt pasākumu klātienē. Lūgums katram plašsaziņas līdzeklim deleģēt darbam pasākumā ne vairāk kā vienu reportieri, fotogrāfu un operatoru.
Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad portfelis tiks nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa toreizējais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu.
Šogad finanšu ministrs uz Saeimu dosies ar jaunu budžeta portfeli, ko FM dāvinājis Reirs. Tā autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Jaunais portfelis simbolizēšot rūpniecību un viedo reindustrializāciju, tas esot inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem.
2022.gada valsts budžeta izdevumi ir 12,406 miljardi eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardi eiro. Savukārt pirmajā gadā, kad portfelis tika nogādāts Saeimā, izdevumu apmērs bija 1,3 miljardi latu jeb aptuveni 1,8 miljardi eiro.
FM pārstāvji informēja, ka Reirs ir vienīgais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu nesīs jau sesto reizi. Savukārt ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.
Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.
2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.
2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.
