"Māja nu būs pilna," izrādot telpas, stāsta viena no jauno uzņēmumu šūpuļiem – Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) – mārketinga projektu vadītāja Sanita Laiviņa. Pašlaik šeit darbojas un spēkā pieņemas 27 uzņēmumi.
Daži biroji inkubatorā vēl gan ir tukši, taču drīz tos aizņems jaunpienācēji, kas nupat oktobrī izturējuši konkursu. No 21 uzņēmuma, kas ir rekordliels skaits, startēt inkubatorā piedāvāts 14. Taču – kas notiek biznesa inkubatoros?
Inkubatoros uzņēmumi saņem pakalpojumus un konsultācijas ar atlaidēm, kas gan ar katru gadu sarūk – pirmajā gadā tās ir līdz 85%, bet ceturtajā gadā – tikai 10% Piemēram, par sekretariāta pakalpojumu – tajā ietilpst kopētāja, printera, faksa, kā arī citas biroja tehnikas un kancelejas preču izmantošana – pirmajā gadā jāmaksā 10 latu mēnesī (pilnā summa par šo pakalpojumu ir 50 latu). Savukārt konferenču zāli biznesa pasākumu organizēšanai, par ko dienā būtu jāmaksā 90 latu, inkubatorā auklējamie uzņēmumi var izmantot, pirmajā gadā maksājot 18 latu.
Pēc četriem gadiem, kad uzņēmums jau ieskrējies, tam jāsper soļi jau ārpus inkubatora. Neviens gan šo robežu vēl nav sasniedzis. S. Laiviņa stāsta, ka šobrīd ir iecere, ka nākotnē – kā tas ir pasaules praksē – blakus inkubatoram pacelsies tehnoloģiju parks, kur šeit izauklētie uzņēmumi varēs turpināt savas gaitas.
Ražojošie asnus dzen lēnāk
Atsevišķi kabineti inkubatorā ir pavisam mazi – ar vienu, divām darba vietām, un tos darbinieki saucot par jauno uzņēmēju sapni, stāsta S. Laiviņa. "Jaunajam biznesmenim iesākumā neko vairāk arī nevajag, tikai mazu vietiņu, kur atnākt un pastrādāt. Tas arī disciplinē," viņa paskaidro. Lielākais birojs patlaban ir SIA A&A projekts, kas nodarbojas ar energoefektīviem risinājumiem – viņi no divu cilvēku biroja ir izauguši līdz vairāk nekā 20 cilvēku kolektīvam. S. Laiviņa gan arī piebilst, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, ierasti attīstās straujāk un līdz ar to ir pamanāmāki. Kā piemēru viņa min arī SIA Prog, kas nodarbojas ar IT risinājumiem, strādā ar atvērtā koda satura vadības tehnoloģiju Drupal un šobrīd ir vadošie eksperti Latvijā. Savus pakalpojumus viņi eksportē uz Somiju. Lēnāk asnus dzen ražojošie uzņēmumi. Finanšu trūkums ir lielākā problēma, kas jauno biznesmeņu idejai liek nīkuļot.
Inkubatorā ir arī ražošanas telpas, kur rosība sāksies šā gada beigās, un tās vismaz pagaidām aizņems viens no jaunuzņemtajiem uzņēmumiem, kas nodarbosies ar kokapstrādi.
Jaunie sastrādājas
Zem inkubatora jumta uzņēmumi arī labi sastrādājoties. Piemēram, SIA A&A projekts, kas piedāvā energoefektīvus risinājumus, izstrādāja tehnisko projektu citam inkubatora lolojumam SIA BB Biogāze, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu. Šobrīd pēc šā projekta top biogāzes koģenerācijas stacija Gulbenē. Savukārt IT uzņēmumi SIA Prog un SIA MUUV pārējiem inkubatora iemītniekiem izstrādā mājas lapas.
S. Laiviņa stāsta arī par inovāciju aizmetņiem inkubatorā: drīzumā SIA Aeromatiks sāks ražot bezpilota lidaparātus, savukārt SIA Grauc Investment – profesionālo kosmētiku, ko piedāvās eksporta tirgos. Vēl šeit top multimediju ekrāni un to programmatūras, ko izstrādātāji SIA MP24 nākotnē varētu piedāvāt, piemēram, tūrisma informācijas centriem un tūrisma birojiem. Viens no inkubatora uzņēmumiem SIA Biobrik jau ražo ekstrudētas skaidu briketes, ko arī galvenokārt eksportē. Latvijā ir vienīgā šāda veida ražotne Baltijā, piebilst S. Laiviņa.
Ražos sporta auto
Viens no jaunākajiem uzņēmumiem inkubatorā – dibināts oktobra sākumā – ir SIA Mega Rem Sport, kas ražos sporta auto. "Esam trīs dibinātāji – es, brālis Zintis un brāļa dēls," stāsta SIA Mega Rem Sport valdes loceklis Gints Mezītis. "Brālis piedalās autorallija sacensībās kopš 1993. gada un brauc tikai ar žiguļiem, kā arī viņam pieder autoserviss." Pats G. Mezītis ir studējis uzņēmējdarbību un uzņēmumā nodarbošoties ar klientu piesaisti, brālis un brāļa dēls – ar tehniskām lietām. "Katra sporta automašīna tiks ražota atbilstoši Starptautiskās automobiļu federācijas noteikumiem, tāpat tiks ņemti vērā tās valsts noteikumi, kurā mašīna startēs, un arī klienta vēlmes un iespējas. Tas būs individuāls pakalpojums. Nebūs tā: mēs saražojam desmit auto un tad domājam, kam tos pārdot," skaidro G. Mezītis. Viena šāda auto izstrāde izmaksā no 20 000 latu. Prototips – sporta žigulis – prasīja 40 000 latu. "Protams, šādu summu no savas kabatas uzreiz samaksāt nav iespējams. Pirmās automašīnas būvēšanai bija sponsori," stāsta G. Mezītis. "Sākumā paredzam, ka būs viens divi projekti gadā – tas būtu ļoti labi, bet ikdienas naudas pelnīšanai mums vajag kaut ko mazāku, ko varam realizēt ātrāk. Tāpēc uzsāksim stikla šķiedras un karbona kompozītmateriālu ražošanu."
Rallijam paredzētās sporta automašīnas tiek dalītas dažādās grupās atkarībā no to tehniskajiem parametriem. Latvijā uzņēmumam varētu būt kādi četri konkurenti, taču atšķirībā no tiem SIA Mega Rem Sport ražo citas – 2WD – grupas auto. "Latvijā varbūt tam nav perspektīvas, bet mēs skatāmies uz Somiju, Zviedriju, kā arī Ungāriju, Bulgāriju. Tur pieprasījums pēc šā produkta ir lielāks," norāda G. Mezītis.
Mērķis ir viena divu gadu laikā visu ražošanu pārnest uz Latviju – šobrīd atsevišķi darbi jāveic Krievijā, jo tur ir nepieciešamie speciālisti, taču tas sadārdzina procesu. Šajā laikā arī būtu jāpieņem četri darbinieki – vismaz divi automehāniķi, krāsotājs un autoelektriķis.
***
IESPĒJAS UZŅĒMĒJIEM
Biznesa inkubatoru telpas ir 22 Latvijas pilsētās.
Līdz 2010. gada 1. jūlijam inkubatoros darbojās 205 komersanti, kuros ir izveidota 621 darba vieta.
Līdz 2014. gada 31. oktobrim plānots inkubēt 780 uzņēmēju.
Avots: EM
