Nacionālā apvienība vienmēr iestājusies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Latviešu valoda ir viena no partijas vērtībām, un arī Saeimas vēlēšanu programmās tai allaž veltīta uzmanība, tādēļ ziņa par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas rekomendācijām pārskatīt valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu minoritāšu valodu apguvi un mācības šajās valodās, partiju nepatīkami pārsteigusi.
“Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir mūsu nacionālās identitātes un valstiskuma kodols. Mēs esam to saglabājuši cauri laikiem tāpēc, ka spējām savu valodu ne tikai lietot, bet arī par to cīnīties un aizsargāt. Nožēlojami, ka cīņa par pašsaprotamām lietām ir aktuāla vēl 31 gadu pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Tie, kuri alkst Latvijā atgriezt divvalodības laikus, var par to nesapņot - kamēr Nacionālā apvienība būs valdībā, tas nenotiks,” uzsver Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.
Rūpes par latviešu valodu Nacionālā apvienība apliecinājusi ne vien vārdos, bet arī darbos, regulāri nākot ar priekšlikumiem, kas likumos stiprina latviešu valodas lomu. Viens no aktuālajiem darbiem šajā jomā ir iecere apmaksāto priekšvēlēšanu aģitāciju atļaut tikai latviešu valodā - šis priekšlikums, lai arī ne visa koalīcija to atbalstīja, ir apstiprināts Saeimā 1. lasījumā. Savukārt pērn spēkā stājās Nacionālās apvienības virzītie grozījumi, kas no šī gada 1. septembra pirmsskolas izglītības iestādēm liks nodrošināt mācības latviešu valodā.
Dzintars atzīmē, ka ANO rekomendācijas liecina par to, ka organizācijai trūkst izpratnes par situāciju Latvijā. Organizācija savā dokumentā runā par minoritāšu diskrimināciju valodas dēļ, taču patiesībā darba tirgū bieži vien tiek diskriminēti tieši latviešu jaunieši, kuri neprot krievu valodu. Latvija, tāpat kā citas demokrātiskas valstis, ir tiesīga prasīt, lai netiktu stiprināta paralēla komunikācija vēl vienā valodā. Pretējā gadījumā veidosies divkopienu valsts un tiks bremzēta sabiedrības saliedēšanās
