Izdevumi, kas radušies, lai darbinieki varētu strādāt attālināti, būtu jānodrošina darba devējam, nevis darba ņēmējam, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
Viņš atgādināja, ka jau pašreiz darba devēji tiek aicināti darbiniekiem likt strādāt attālināti, kur vien tas ir iespējams. Tomēr, ja kas tāds tiktu prasīts arī ar valdības lēmumu, tad LBAS ieskatā būtu tikai loģiski, ja visus izdevumus, kas saistīti ar strādāšanu attālināti, nodrošina darba devējs.
Tāpat arī LBAS uzskata, ka lielākai vajadzētu būt kompensējamo izdevumu summai, kuru neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli tad, ja darbinieks strādā attālināti. Pašreiz šī summa nedrīkst pārsniegt 30 eiro mēnesī.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ TV3 raidījumā "900 sekundes" bija paudis, ka Covid-19 izplatības mazināšanai varētu tikt rosināts attālinātu darbu ārkārtējās situācijas laikā noteikt kā obligātu pienākumu situācijās, kad šādi var turpināt īstenot darba uzdevumus.
Kariņš, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, uzsvēra, ka inficēšanās ar koronavīrusu ļoti bieži notiek tieši darbavietā. "Darba kolektīvos cilvēki jūtas droši, jo ir burbulis, bet vienlaikus tiek aizmirst, ka pēc darba cilvēki dodas mājās, uz veikaliem, un tad, pat nejuzdami, var saslimt un inficēt citus," sacīja politiķis.
Viņš norādīja, ka attālinātais darbs esošajos apstākļos ir ļoti būtisks priekšnoteikums infekcijas izplatības mazināšanai, tāpēc tas būtu jādara visās darbavietās, kur vien tas iespējams.
Jautāts, vai attālināta darba veicināšanai cilvēkiem to varētu likt darīt piespiedu kārtā, Kariņš pauda, ka tas varētu būt viens no variantiem, ko varētu skatīt kopā ar kopīgiem noteikumiem.
