Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē, atzīmējot Latgales kongresa dienu, aicināja kopt un lietot latgaliešu valodu, norādot uz tās lomu arī latviešu kultūrā.
Uzrunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Latgales kongress kā demokrātiska Latgales latviešu pārstāvniecība bija tā institūcija, kas nolēma apvienot Latgali ar pārējām latviešu zemēm un līdz ar to padarīja Latviju par iespējamu.
"Latvieši, viņu priekšteči, vienmēr ir dzīvojuši visā mūsdienu Latvijas teritorijā un vēl aiz tās. Taču vēsturiski šeit ilgi valdīja dažādas svešas varas, un latviešu dzīve dažādās mūsu vēsturiskās teritorijas daļās attīstījās dažādi. Latvijas valsts dibināšanas procesā bija svarīgi, lai visas latviešu zemes apvienotos vienā Latvijas valstī, lai starp latviešiem vairs nebūtu robežas. Šodien Latvijas teritorija, ko veido latviešu vēsturiskās zemes, ir noteikta Satversmes 3.pantā, un viena no tām ir Latgale," pauda Levits.
Viņš norādīja, ka šo vēsturisko apvienošanās lēmumu ir pieņēmis tieši Latgales latviešu kongress, un tas ir pamatā mūsu valsts dibināšanai, kas notika pusotru gadu vēlāk. "Šis kongress un tieši latgaliešu sabiedrisko darbinieku un politiķu patriotisms bija tas, kas padarīja Latvijas valsti par iespējamu. Vēlreiz jāuzsver, ka iniciatīva, lai apvienotu visas latviešu zemes, pamatā nāca tieši no Latgales puses," piebilda Valsts prezidents.
Uzrunā Levits pieminēja arī administratīvi teritoriālo reformu. "Uzskatu, ka ir nepieciešams likuma regulējums, kas attiektos uz latviešu zemēm kultūrvēsturiskajā izpratnē, tātad uz Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Katrai no latviešu zemēm ir savs īpatnējais kultūrvēsturiskais mantojumu. Šim likumam būtu jāveicina tā saglabāšana un attīstība," atzina Levits.
Valsts prezidents arī minēja faktu, kam līdz šim ir maz pievērsta uzmanība, proti, ka Latvijas Tautas padome, kad tā pieņēma likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām, noteica, ka Satversmes sapulce var tikt ievēlēta tikai pēc Latgales atbrīvošanas.
"Tas nozīmē, ka visā Latvijā šīm vēlēšanām bija jānotiek vienlaikus. Tās nevarēja notikt daļēji, kamēr Latgale vēl nebija atbrīvota. Šis lēmums iemiesoja ideju, ka Latvijas teritorija ir vienota un nedalāma, un tikai visi Latvijas pilsoņi kopā var ievēlēt mūsu pirmo demokrātiski leģitimēto parlamentu - Satversmes sapulci, kas uz savu pirmo sēdi sanāca 1920.gada 1.maijā. Šis datums ir arī Latvijas demokrātijas atskaites punkts. Šī notikuma simtgadi mēs atzīmēsim pēc dažām dienām," atzina Levits.
Vienlaikus Valsts prezidents aicināja pievērst uzmanību tam, ka latgaliešu valoda, kas ir latviešu valsts valodas paveids, vispirms jau ģimenē ir jādod tālāk jaunajām paaudzēm. "Ģimenē runājot latgaliski, tas notiek pats no sevis. Ja mēs gribam, lai pēc simt gadiem šī valoda joprojām būtu dzīva, būtu aktuāla, tad tas ir jādara jau tagad. Tādēļ es aicinātu izmantot latgaliešu valodu, runāt latgaliski un kopt šo valodu, kas ir latgaliešu kultūras mantojuma nesēja. Tā ir mūsu kopējā kultūras mantojuma daļa, kas ir nozīmīga ne vien latgaliešiem, bet visiem latviešiem," uzsvēra Valsts prezidents.
Šajā dienā atzīmējam Latvijas novadu kopību, jo Latgales kongresā tika nolemts veidot kopīgu valsti ar latviešiem Vidzemē un Kurzemē, pirmdien, uzrunājot Latgales kongresa dienas svinīgā pasākuma dalībniekus Saeimā, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš runā norādījis uz Latgales kongresu kā vienu no stūrakmeņiem Latvijas valsts tapšanā.
"Tās pamatā bija nacionālā apziņa - Vidzemes latvieši, Kurzemes latvieši un Latgales latvieši apzinājās, ka, neskatoties uz atšķirībām, kopīgā bija krietni vairāk nekā ar jebkuru citu iedzīvotāju grupu kaimiņos. Šī spēcīgā apziņa mudināja mūsu vecostēvus un vecāsmātes spert drosmīgu soli un nodibināt Latvijas valsti, apvienojoties latviešu novadiem un izcīnot savu neatkarību. Mēs paturējām savu valodu un identitāti ar visu tās krāšņumu un bagātību atšķirībās, kas pastāv vēl šodien," svinīgajā pasākumā pauda Kariņš.
Ministru prezidents arī atzīmēja, ka Latvija pēc nedēļas svinēs valstiskās neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 30.gadadienu.
"Pirms 30 gadiem atguvām mūsu neatkarību, visi novadi kopā. Ja mēs esam varējuši gadu simtiem vai pat gadu tūkstošiem izdzīvot, tad mēs arī šodien to spējam, neskatoties uz koronavīrusa radītajām grūtībām. Mēs visu pārvarēsim ar vienu svarīgu priekšnosacījumu - līdzīgi kā 1917.gadā, pirms vairāk nekā 100 gadiem - ja turamies kopā, mūsos ir milzu spēks," uzsvēra Kariņš.
Šobrīd Latvijā ir situācija, kas prasa iekšēju spēku, lai cīnītos ar vīrusa apdraudējumu un neskaidrību. Taču esam spējuši izcīnīt vēl bīstamākas un smagākas cīņas. Latgale ir viens no paraugiem, kas rāda katra atsevišķa cilvēka spēku un spēju nepadoties, vienlaikus apliecinot patriotisma spēku. Tā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Jau kopš gada sākuma mēs daudzinām Latgales atbrīvošanas simtgadi un Latvijas Neatkarības kara beigas. Tieši Latgalē tika izcīnītas pēdējās Neatkarības kara cīņas. Par Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem norisinājās smagas kaujas. Šo uzdevumu sekmīgi paveica Latvijas armija kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka latgaliešu spīts apliecinājās arī padomju okupācijas gados un trimdā.
Tieši Latgalē pēdējoreiz pirms padomju okupācijas - Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī - lepni izskanēja neatkarīgās Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!". Pēc tam Latvijā 50 gadus to varējām dziedāt klusi mājās. Taču šogad jūnijā mēs brīvi varēsim atzīmēt savas valsts himnas simtgadi, pauda I.Mūrniece.
"Spīts, pretošanās spēja, sava novada mīlestība, Latvijas mīlestība - tās ir Latgales un mūsu visu ceļazvaigznes. Lai Latgale vienmēr mirdz spoži un spilgti Latvijas zvaigznājā!" uzrunas noslēgumā sacīja I.Mūrniece.
Par atceres un atzīmējamo dienu Latgales kongresa diena noteikta 27.aprīlī, un tā iedibināta par godu 1917.gada 27.aprīļa Latgales latviešu kongresam un tā pieņemtajiem lēmumiem, kas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā.
