Aizvadītā gada nogalē tika pieļauts, ka Latvijas simtgadē sagaidīsim viesojamies Romas pāvestu Francisku mūsu valstī un kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Svētā Krēsla preses dienests ir pavēstījis, ka Svētais tēvs pāvests Francisks 2018. gada 22. – 25. septembrī dosies apustuliskajā vizītē uz Baltijas valstīm. Tās laikā viņš apmeklēs Viļņu, Kauņu, Rīgu, Aglonu un Tallinu. Latvijā pāvests ieradīsies 24. septembrī.
Iepriekšējā reizē Romas pāvests Latvijā viesojās 1993. gada 8. septembrī, un tas bija Jānis Pāvils II. Viņš tikās ar Latvijas tautu gan Latvijas Universitātē un Mežaparkā, gan Rīgas Domā, gan Aglonā. Latvijas vēsturē tas bija pirmais gadījums, kad Latviju apmeklēja katoliskās baznīcas lielākā autoritāte. Tas bija zīmīgs žests, kas apliecināja - Latvijas trauslā neatkarība un atgūtā brīvība tiek atbalstīta pasaulē. Interesanti, ka pāvesta vizīte notika gadā, kad Latvija pilnībā atteicās no Latvijas rubļa un apgrozībā tika laista Latvijas Republikas nacionālā valūta - lats, Latvijas Republikas 5. Saeima atjaunoja Latvijas Republikas Satversmi, par atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Guntis Ulmanis, kā arī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm.
Ik gadu no 8. līdz 10. septembrim katoļu baznīca svin atceres dievkalpojumus par godu Jāņa Pāvila II vizītei Latvijā.
Latvijas Romas katoļu baznīca informē, ka pāvests Francisks piedalīsies ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un svinēs Svēto misi Aglonas bazilikā. Viņš tiksies ar Valsts prezidentu, Latvijas augstākajām amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī piedalīsies ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ir uzsvēris, ka esam iekļuvuši izredzēto skaitā, jo pāvestu vizītē ir ielūgušas ļoti daudzas valstis. Izvēloties Baltijas valstis, pāvests Francisks ļauj noprast, cik tās viņam ir svarīgas. «Pirms 25 gadiem Latviju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Viņa vizīte Latvijā nostiprināja mūsu vērtības apziņu un deva iedrošinājumu pakāpeniski risināt grūtās, nedrošās un riskantās situācijas, kas tobrīd stāvēja mūsu priekšā. 25 gadus pēc Jāņa Pāvila II vizītes pāvests Francisks ir apsolījis ierasties pie mums, lai no jauna mūs iedrošinātu un stiprinātu šajā sarežģīto pārmaiņu ceļā. Lai pāvesta Franciska vizīte palīdz šai svarīgajā Latvijas simtgades svinību jubilejā to labāk ieraudzīt, novērtēt un piepildīt!» vizītes nozīmību vērtējis Z. Stankevičs.
Liepājas bīskaps Viktors Stulpins atgādina, ka pāvesta vizīte pievērš uzmanību valstij, kurā viņš viesojas, un Latvijai kā mazai valstij tas ir svarīgi. Viņš cer, ka pāvesta Franciska drosmīgās uzrunas par daudzām sabiedrībai svarīgām jomām liks cilvēkiem aizdomāties par kalpošanu visas sabiedrības labumam.
Neatkarīgā rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī valdība atbalstīja 374 600 eiro piešķiršanu Aglonas bazilikas komunikācijas centra jeb svētceļnieku mājas renovācijai. Baziliku poš gan Latvijas simtgadei, gan pāvesta Franciska vizītei. Aglonas Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas bazilikas prāvests Daumants Abrickis Neatkarīgajai sacīja, ka svētceļnieku mājai vajadzīgs remonts - paredzēta ēkas fasādes, cokola un bēniņu siltināšana, elektromontāžas darbi, vājstrāvu tīklu izveide un ventilācijas sistēmu izbūve. Iepriekš, gatavojoties pāvesta vizītei, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 25 000 eiro, lai Aglonas bazilikas Kora skola varētu iegādāties trīs jaunas akustiskās klavieres. Tās ir iegādātas.
***
Romas pāvests Francisks
• 13. martā apritēs pieci gadi, kopš Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma Franciska vārdu.
• Horhe Mario Bergoljo ir dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē.
• Viņš ieguva ķīmijas tehniķa diplomu un paralēli studijām strādāja kā naktskluba apsargs un apkopējs.
• Par priesteri tika iesvētīts 1969. gadā, par Buenosairesas arhibīskapu 1998. gadā, bet kardināla godā Jānis Pāvils II viņu iecēla 2001. gadā.
• 2013. gadā pēc sava priekšteča pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās tika ievēlēts par Romas bīskapu un kļuva par 266. pāvestu.
• Viņš ir pirmais pāvests no Amerikas kontinenta un pirmais, kas izvēlējies vārdu Francisks, tādējādi godinot Francisku no Asīzes (13. gadsimta svētais, kas iedvesmoja ar savu vienkāršību, nabadzību un rūpēm par dabu). Šādi pāvests Francisks norādīja uz savām prioritātēm baznīcā, ko pats ir raksturojis ar vārdiem: «nabadzīga baznīca nabagiem».
• Sava pontifikāta laikā pāvests Francisks ir devies 22 apustuliskajās vizītēs uz 30 valstīm, kuru vidū tikai trīs ir Eiropas Savienības valstis. 2016. gadā pāvests devās uz Poliju, kur norisinājās 31. pasaules jauniešu dienas, tāpat apmeklēja Zviedriju saistībā ar reformācijas 500 gadu piemiņas pasākumu, savukārt 2017. gadā Portugālē piedalījās Dievmātes parādīšanās Fatimā simtās gadskārtas svinībās.
• No pirmās savas kalpošanas dienas viņš aicina pasauli pievērsties nabagiem un visvājākajiem, nebaidās runāt atklātu valodu par netaisnībām sabiedrībā, kā arī pats savā valstī izstrādā caurspīdīgu finanšu sistēmu, nebaidoties zaudēt līdzekļus.
• Viņš runā par vides jautājumiem un aicina būt vērīgiem pret Zemes neatjaunojamo resursu izmantošanu.
• Viņam rūp ģimeņu cieņa un labklājība, kā arī ticīgo cilvēku iekšējā atjaunotne.
Avots: Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs
***
Par pāvesta vizīti Latvijā vēsta emblēma, kuras mērķis ir izcelt tās vēsturisko un garīgo nozīmi. Tāpēc uzraksts ar viņa vārdu Pāvests Francisks un Latvijas apmeklējuma gads Latvija 2018 tiek īpaši iezīmēts un izvietots virs Latvijas kartes silueta. Vārdi «Rādi, ka esi Māte!» latviešu un latīņu valodā ir aizgūti no senas un iemīļotas liturģiskās himnas Ave Maris Stella. Tāpat šis himnas teikums «Monstra te esse Matrem» ir iegravēts zem Aglonas Dievmātes svētgleznas. Aglonas brīnumdarītājas Dievmātes tēls simboliski apņem mūsu zemi: viņa ir Dieva Māte, Māras zemes Karaliene. Šī svētglezna iezīmē Latvijas lielākās kristiešu svētvietas - Aglonas bazilikas - nozīmi. Zeltainā gaisma, kas izstaro no Bērna un Dievmātes, apklāj visu Latviju.
Avots: Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs
