Latvijā: Pensionāru nabadzība augstākā OECD valstīs 22 komentāri
 
Latvijā

Pensionāru nabadzība augstākā OECD valstīs

 
F64

Lielākā daļa Latvijas senioru saņem pensiju 200 – 300 eiro robežās. Šādu vecumdienu nodrošinājumu no valsts saņem gandrīz puse Latvijas pensionāru. Palielinoties pensiju neapliekamajam minimumam, daļa šo senioru no šā gada saņem nedaudz lielākas pensijas, tomēr lielai daļai pensionāru, kuri saņem pensijas līdz 250 eiro mēnesī, pensijas apmērs nodokļu reformas rezultātā nav mainījies.

Puse Latvijas pensionāru saņem pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro, nākamā lielākā grupa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikā ir pensionāri, kuri saņem pensijas no 300 līdz 500 eiro. Tie ir 32 procenti pensiju saņēmēju, taču, papētot sīkāk, atklājas, ka no šiem it kā virs vidējās pensijas saņemošajiem vairums ir 300 līdz 350 eiro pensijas saņēmēji, jo pēc 350 eiro robežas lielāku pensiju saņēmēju skaits strauji sarūk. Tātad faktiski absolūti lielākais īpatsvars Latvijas pensionāru pensijā ik mēnesi saņem no 200 līdz 350 eiro pensiju.

Salīdzinot pensiju apmērus 2017. gada decembrī un pirms gada - 2016. gada decembrī, jāsecina, ka par vairākiem simtiem pensionāru ir palielinājies senioru skaits, kuriem aprēķinātā pensija ir mazāka par oficiāli noteikto minimālo pensiju vai piešķirta minimālās pensijas apmērā. Gada laikā samazinājies piešķirto 100 līdz 200 eiro pensiju skaits, kā arī pensiju skaits robežās no 200 līdz 300 eiro. Savukārt nedaudz pieaudzis piešķirto pensiju skaits apmērā no 300 līdz 500 eiro.

Augsts ir pensionāru skaits, kuriem aprēķināta pensija ir tikai 20 vai pat mazāk eiro, tie ir

3702 cilvēki, un gada laikā šādu pensionāru skaits pieaudzis par 300 cilvēkiem. Minimālās pensijas robežās (līdz 108 eiro) pensija piešķirta kopumā vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tā kā tiesības saņemt pensiju rodas tikai tad, ja ir vismaz 15 gadu darba stāžs, var secināt, ka šie cilvēki ir strādājuši, bet - cik ilgi, kādu - oficiālu vai neoficiālu - darbu un no kādas algas maksāti nodokļi. 1836 pensionāri Latvijā saņem pensijas, kas ir lielākas par 1500 eiro.

Tieši minimālās pensijas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) vērtē ziņojumā par Latvijas pensiju sistēmu. OECD iesaka Latvijai būtiski palielināt minimālo pensiju un to indeksēt atbilstoši tam, kā katru gadu tiek indeksētas pensijas. Minimālās pensijas apmērs Latvijā piesaistīts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kas indeksēts ar koeficientu atbilstoši cilvēka darba stāžam. Pamatā tie ir 64 eiro, un, piemēram, ja stāžs ir 30 gadi, tiek izmantots indekss 1,3 un minimālā pensija ir 83 eiro. Minimālās pensijas apmērs nav pārskatīts jau vismaz desmit gadus.

Minimālās pensijas palielināšana, pēc OECD ekspertu domām, ļautu samazināt veco ļaužu nabadzību. OECD valstu vidējais līmenis, proti, minimālās pensijas apmērs ir 20 procenti no vidējā atalgojuma valstī, bet Latvijā tas ir tikai astoņi procenti. OECD pētījumā norādīts, ka Latvijā ir visaugstākais nabadzības risks gados veciem cilvēkiem visu tās dalībvalstu vidū. Īpaši augsts tas ir senioriem virs 75 gadiem. Pētnieki arī konstatē, ka Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai un veselībai ir ļoti zemi, taču izdevumi pensijām - pietiekami augsti un pat līdzvērtīgi citām attīstītajām valstīm. No tā var secināt, ka uz Latvijas pensiju sistēmas pleciem ir arī pietiekami lieli izdevumi, piemēram, izdienas pensijas, uz kurām norāda OECD, minot piemēru, ka 50 gadus veci pensionāri saņem pensiju un turpina strādāt. Šo jautājumu OECD iesaka Latvijai pārskatīt. Kopumā par Latvijas pensiju sistēmu ir izteiktas arī citas rekomendācijas, kuras tiks rūpīgi izvērtētas, lai meklētu turpmākus risinājumus.

***

Cik lielas ir pensijas Latvijā?

• Pensijas mazākas par 20 eiro piešķirtas 3702 cilvēkiem

• Pensijas robežās no 20 līdz 100 eiro piešķirtas 19 551 pensionāram

• Pensiju likums nosaka: vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu - 64,03 eiro, kam piemērots koeficiets, līdz ar minimālo vecuma pensiju aprēķina, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu reizinot ar noteikto koeficientu.

• Minimālās pensijas apmērs ir no 70,43 līdz 108,83 eiro (atkarībā no darba stāža)

• Ar apdrošināšanas stāžu līdz 20 gadiem 70,43

no 21 līdz 30 gadiem 83,23

no 31 līdz 40 gadiem 96,05

no 41 gada un vairāk 108,85

***

VIEDOKLIS

Jānis REIRS, labklājības ministrs:

- Vērtējums par Latvijas pensiju sistēmu, ko esam saņēmuši no OECD, ir labs. Pētījumā iegūtā informācija būs ļoti nozīmīga turpmākai pensiju sistēmas attīstībai un uzlabošanai. Mēs labi zinām par mazo pensiju lielo īpatsvaru, tāpēc mūsu mērķis ir šo situāciju maksimāli uzlabot. Minimālā pensija ir jāpalielina, taču tam nebūtu pareizi izmantot sociālo budžetu.



Komentāri [22]
#
Sesks 14.marts 2018 19:34 atbildēt
neredzu baigo iemeslu nepalielināt pensijas.
Cik tad tāds pensionārs var noēst?
Cik tad uzglabās? tāpat esam spiesti bankās glabāt, un bankas pelnīs.
pensionārs pirks lietas -veikali pelnīs.
Pats pensionārs tīri iztērē produktus un enerģiju niecīgos apjomos salīdzinot ar jebkuru jaunieti.

Tātad pensiju jautājums nav nekāda politika, bet gan valsts naudas glabāšana "valsts vajadzībām", nevis iesēšana ekonomikā caurs pensionāriem.

Rezultātā par to pensiju naudu tiek pirkti sadi**ti tramvaji, veikti apšaubāmi ieguldījumi satiksmes attīstība, palielinātas algas ierēdņiem utt.
Tikai vajag atcerēties, ka pensionārs gandrīz 100% naudu iztērēs šeit, LAtvijā, sildīs LV ekonomiku, kamēr kāds zaglēns no domes vadības visu iegūto sūtīs uz ārvalsts bankas kontiem, t.i. no Latvijas naudu IZŅEMs.

tagad izlemiet, kur to naudu labāk turēt - dot tērēt penšiem, vai glabāt mistiskiem valsts izdevumiem, kuri nenes labumu ne man ne tev.
 
#
Vēlētājs 14.marts 2018 2:24 atbildēt
Ak tad redz kā. Hmmm, kas to būtu domājis ko, nu taisni dīvaini. Un pēkšņi visiem atvērās acis, hihih...Kamēr no augšas kāds nepaņem aiz krāga un neiegrūž ar degunu mēslos, kā kucēnu, tikmēr neviens neko neredz. Tak nav tur vispār par ko balsot, boikotējiet vēlēšanas
 
#
savādnieks 13.marts 2018 11:55 atbildēt
Par nabadzību nav jākaunās,jākaunās par to,ka ievēlam valdību,kura nespēj šo nabadzību mazināt.Jau laikā kad stājāmies ES bijām valsts ar lielāko nabadzību un lielāko miljonāru skaitu pret iedzīvotāju daudzumu.Šis laiks ESā šo plaisu ir tikai padziļinājis,ar visatļautīgas,bezatbildīgas politikas uzturēšanu
 
#
doma 12.marts 2018 20:42 atbildēt
par ko tu balsosi, laiks domät!
 
#
Imants 12.marts 2018 18:37 atbildēt
Nedaudz par nodokļu filosofiju.

Nekustāmā īpašuma nodoklis...
OIK...
Kas ir šie nodokļi pensionāriem?
Saskaņā ar Satversmes 2. pantu – “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”
Satversmes preambulā ir teikts – “Latvija kā demokrātiska, tiesiska,sociāliatbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilveka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības...”, kā arī – “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”
Pēc Satversmes loģikas tautai, ne ierēdņiem, ir šīs tiesības uz Latvijas dabas bagātībām - zemi, mežiem, ūdeņiem... Un tie, kuri gūst labumu no dabas resursiem, faktiski izmanto tautas kapitālu - dabu.
Pēc Satversmes loģikas šo resursu var izmantot divejādi - dzīvošanai un uzņēmēidarbībai.
Izmantojot kopējos - tautas, resursus uzņēmējdarbībai tiek gūta peļņa, kas ir labi un apsveicami. Un tad loģiski ir noteikt daļu, kura atgriežas kopējā tautas materiālajā apritē, par kopējā resursu kapitāla lietošanu...
Bet ja īpašnieks, tauta, izmanto šos resursus lai , pildot Satversmi – “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.” - dzīvotu pats un dzīvotu tauta, tad loģiskāk īpasniekiem, tautai, būtu vienoties cik liela ir šo resursu daļā, ko izmanto BEZ NODOKĻIEM dzīvošanai, ne peļņas gūšanai. Vēl jo vairāk - par izmantošanu katrs indivīds ir spiests veikt tēriņus šo izmantojamo resursu tehniskai apkalpošanai... No tā izriet ka nodoklis par izdzīvošanai izmantojamo nekustāmo īpašumu, līdz noteiktam lielumam, ir likuma noteikts izspiešana...rekets.
Dabas resursi, kurus cilvēks izmanto izdzīvošanai, ir nosacījums dzīvības saglabāšanai sev un ģimenei. Un ja to apliek ar nodokli, tas nozīmē tikai vienu - valsts vārdā kāds piesavinās tiesības lemt par cilvēku dzīvībām, iekasējot par izdzīvošanu maksu. Jo šādi nodokļi nav par uzņēmējdarbību ar kopējiem resursiem... tikai par dzīvības saglabāšanu.
Nodoklis par uzņēmējdarbību ir loģisks, bet nodoklis par atļauju palikt dzīvam..? Ierēdņi lemj par tautas tiesībām dzīvot, uzstādot tai nodokļus par resursiem, kuri netiek izmantoti peļņas gūšanai..?
Kad apmaksa tiek veikta par dzīves vietas tehnisku uzturēšanu, tas ir loģiski. Cik liela loģika nodoklī par dzīvībai nepieciešamās telpas (uzliekot tai nosacītu vērtību, kadastra vērtību) izmantošanu, ja ar to netiek veikta nekāda uzņēmējdarbība? Uzliekot nodokli no iedomātas vērtības par īpasnieka tiesībām izmantot savu īpašumu?
Šajā gadījumā nonākam pie tā, ka vērtība ir tikai ekonomiskajās attiecībās, kuras nav mērāmas nekādos fiziskos lielumos. ... ne arformulām, ne ar tehniskām ierīcēm, kā tas ir ar fiziskiem objektiem. Pie tam šī vērtība mainās atkarībā no spēles noteikumu izmaiņām, kaut pašu objektu (nekustāmais īpašums) lielums realitātē nemainās. Vērtība mainās nemainoties dzīvošanas apstākļiem...
Labi, nekustāmajs īpšums izmērams fiziskos lielumos - metri, hektāri... Kā un ar ko mērāma šo objektu vērtība?
Aizstāvot šādu nodokļu (NĪN un OIK) veidošanu parasti ierēdņi - juristi un ekonomisti uzsver ka vērtību mēra naudas izteiksmē. Bet nauda jau pati par sevi ir prece ar nosacītu vērtību... Kā un ar ko mēra tās vērtību? ...ar pieņēmumiem? Tātad visai voluntāri-subjektīvi-krāpnieciski..?
Klausoties argumentus OIK un NĪN pastāvēšanas nepieciešamības , neizbēgamībai un neatmainībai no ekonomikas un finašu ministriem šodienas valdībā skan argumenti ar atsauci par tiesiski paļāvību.... Tiesisko paļāvību no to puses, kuri kaut ko ir ieguldījuši paļaujoties uz valsti...jeb uz ierēdņiem?
Kā paliek ar tautas tiesisko paļāvību uz savu Satversmi, kura nosaka - “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Un - “Latvija kā demokrātiska, tiesiska,sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilveka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības...”, kā arī – “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”..?
Imants Burvis.
Jūrmalas Pensionāru biedrība.

PS
Es jau vienkārši aicināju padomāt juridiskās konstrukcijās.... Vai šoeiz nav sanācis tā ačgārni? - ... bet ja padomā tālāk šai juridiskajā konstrukcijā...? Vai nesanāk ka zemes īpašnieks maksā nodokli tam, kurš šo zemi izmanto peļņas gūšanai..?
Tās pašas ačgārnības tacu arī iemaksās ārstējoties.... Tagad jautājumā par orgānu nonoriem...
Imants
 
Skatīt visus 22 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers