"ABLV Bank" atceļ izsludinātās jaunās obligāciju emisijas
 
©F64

"ABLV Bank" atcēlusi izsludinātās jaunās obligāciju emisijas, teikts bankas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Ievērojot esošo situāciju un godprātīgi attiecoties pret investoriem, "ABLV Bank" valde nolēmusi neveikt izsludinātās divas parasto kupona obligāciju emisijas un neizpildīt obligāciju sākotnējā piedāvājumā saņemtos pieteikumus obligāciju iegādei," sacīts paziņojumā.

Vienlaikus bankas pārstāvji piebilst, ka obligāciju sākotnējā piedāvājumā ietvaros "ABLV Bank" saņēma 145 pieteikumus par vairāk nekā 50 miljoniem eiro ekvivalentā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka parakstīšanās uz parastajām kupona obligācijām 75 miljonu ASV dolāru apmērā un 20 miljonu eiro apmērā bija plānota no 15 janvāra līdz 19.februārim. Obligācijas banka plānoja emitē 2018.gada 23.februārī, bet to dzēšanas datums bija paredzēts 2020.gada 23.februāris.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. "Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību," viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, 19.februāra, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.