Drošības policija izdevusi divus ar terorisma tematiku saistītus apkārtrakstus, un viens no tiem samulsinājis Latvijas bibliotekāru kopienu. Bēgt, slēpties un ziņot par terorisma draudiem – tas ir katram iedzīvotājam saprotams vēstījums. Bīstamā situācijā ir jāizdzīvo un jāvēršas pēc palīdzības. Taču analizēt, ar ko nodarbojas bibliotēku apmeklētāji, un atskaitīties par to Drošības policijai ir neparasts uzdevums.
Jocīgākais, ka Drošības policija, pirms publicēt rekomendācijas bibliotekāriem, nemaz nav painteresējusies par šīs nozares rutīnām, nav painteresējusies, kā jau pašlaik notiek apmeklētāju pieskatīšana, kas ir un kas nav pieņemams no intelektuālās brīvības viedokļa. Vispirms tiek izlaists apkārtraksts un tikai pēc tam, 23. janvārī, ieplānota tikšanās ar Latvijas Bibliotēku padomi.
Rekomendācijas bibliotekāriem
«Nolūkā iegūt apsteidzošu informāciju par personu iespējamu radikalizāciju/iesaistīšanos teroristiskās darbībās, Drošības policija ir izstrādājusi sarakstu ar pazīmēm, kuras varētu liecināt par personas radikalizāciju internetā. Līdz ar to mēs aicinām Latvijas bibliotēku darbiniekus pievērst uzmanību šādām pazīmēm,» teikts apkārtrakstā, un tālāk tās uzskaitītas. Apmeklētājs interesējas par islāmu un terorismu, pauž atbalstu Islāma valstij, skatās internetā, kā cilvēkiem cērt nost galvas, nēsā Islāma valsts simboliku un patērē teroristu medijus. Vārdos nosaukti pat trīs konkrēti interneta žurnāli, kuru lietotājiem jāpievērš uzmanība. Vienu no tiem Neatkarīgā pāršķirstīja un konstatēja, ka tajā Islāma valsts kaujinieki tiek rādīti kā supervaroņi, veiksmīgi terorakti Eiropā nodēvēti par «svētītām operācijām», savukārt pretinieks - sabiedrotie (tātad Latviju ieskaitot) ir pilnīgi lupatas. Mančestras terorakta fotogrāfijā rādīti līķi, ievainotie, norautas un asiņojošas ķermeņu daļas, bet vīram, kam, sniedzot palīdzību cietušajiem, nedaudz nošļukušas bikses, rūpīgi uz dibena sazīmēti kvadrātiņi - lai skatītāju morāli neievaino. Kara propaganda musulmaņu gaumē. Taču kas jādara bibliotekāram, ja viņš savā maiņā pamana kādu Islāma valsts apzīmogotu apmeklētāju kāri uzsūcam terorisma mācības?
Drošības policija apkārtrakstā atbild: «Gadījumā, ja Jūs konstatējat kādu no minētajām pazīmēm vai to kopumu, aicinām fiksēt attiecīgo personu identificējošu informāciju (vārds, uzvārds, apraksts, interesējošā literatūra u.c.) un informēt par to Drošības policiju.»
Džeimsi Bondi sarosās
Ne visi bibliotekāri ar izpratni uztvēruši jauno uzdevumu. Kauguru bibliotēka savā profilā sociālajā tīklā sarkastiski ierakstījusi: «Trenējamies klusu piezagties un lūrēt pār plecu bibliotēkas datoru lietotāju privātajā sarakstē un interneta lietošanā, lai būtu vienmēr gatavi atbalstīt Drošības policijas iniciatīvu izspiegot lasītājus un klauvēt. Bibliotekāri beidzot varēs justies kā Džeimsi Bondi Štirlici!»
Tomēr šī ir pārspīlēta reakcija Drošības policijas neprasmīgas komunikācijas dēļ. Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja Dzidra Šmita atzīst, ka vispirms drošībniekiem vajadzēja aprunāties. Katra pilsoņa pienākums ir censties novērst noziegumu vai vismaz ziņot par to. Bibliotekāri patiešām redz, ar ko viņu apmeklētāji nodarbojas, un ir bijuši gadījumi, kad arī sadarbojas ar policiju, piemēram, palīdzot atklāt ekonomiskos noziegumus. Ja bibliotēkas brīvpieejas internetu var ļaunprātīgi izmantot, lai uz sveša vārda paņemtu kredītu, tad droši vien var izmantot arī terorisma atbalstīšanai. Dzidra Šmita pieļauj šādu iespēju, lai arī par konkrētiem gadījumiem viņai nav zināms. Taču katra bibliotēka katru savu klientu zina pēc vārda un personas koda - ja runa ir par noziegumiem, policijai nav nekādu problēmu saņemt nepieciešamo informāciju. Cits jautājums, ka apmeklētājiem aiz muguras neviens nestāv un viņus nespiego. Ko apmeklētājs ar publisko internetu dara savā privātajā ierīcē, bibliotekāriem nav zināms. Publiskā bibliotēka tāpēc arī ir demokrātijas sastāvdaļa, ka ikviens to drīkst brīvi lietot, tikai ar vienu nosacījumu, proti, jāievēro bibliotēkas lietošanas noteikumi. Tajā skaitā: «Lietojot datorus un tīklus, nedrīkst iegūt, radīt vai izplatīt informāciju, kas ataino vardarbību un agresiju.» Tātad kara propaganda pilnīgi noteikti nav vēlama un pieejama literatūra bibliotēkās, un Drošības policija to būtu uzzinājusi, ja pirms publicistikas darbiem aprunātos ar pašiem bibliotekāriem. Viņi nestāv aiz muguras apmeklētājiem, taču - ja kļūst par noziegumu aculieciniekiem, arī neklusē.
Bēdz, slēpies, ziņo
Ar Drošības policijas ieteikumiem bibliotekāriem iespējams iepazīties iestādes mājaslapā dp.gov.lv. Turpat atrodams arī otrs apkārtraksts - Rīcība terora akta gadījumā. Tas attiecas ne tikai uz bibliotekāriem un bibliotēku apmeklētājiem, bet pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai arī zemi, tomēr arī Latvijā pastāv terorisma draudi. Esam Islāma valsts melnajā sarakstā. Turklāt daudzi vēl atminas universālveikala Galerija Centrs spridzināšanu 2000. gadā. Ir gudri būt gataviem nestandarta situācijām. Ko darīt terora akta gadījumā, Drošības policija auditorijai izskaidro ar vienkāršākām frāzēm, nekā veltījusi bibliotekāriem. Atslēgas vārdi ir «bēdz», «slēpies», «ziņo», papildināti ar ilustratīvām bildītēm. Pirmkārt, atstāj mantas, dzīvība ir svarīgāka. Izmanto zināmu maršrutu. Rīkojies ātri, bet klusi. Ja iespējams, palīdzi citiem. Brīdini apkārtējos par briesmām. Ja nav iespējams nokļūt drošībā, slēpies. Aizslēdz durvis un nostiprini ieeju. Esi kluss, netuvojies logiem. Izslēdz gaismu un elektroierīces, kas rada troksni. Izslēdz telefonam skaņu un vibrozvanu. Kad nokļūsti drošībā, ziņo uz 112 savu atrašanās vietu un visu informāciju, kas saistīta ar uzbrukumu. Ierodoties policijai, seko visiem policistu norādījumiem, neveic straujas kustības, turi rokas paceltas un redzamas. Tas - lai pārpratuma dēļ pašu nenošauj kā teroristu.
