Latvijas valdība norakstījusi kārtējos trīs miljonus eiro izputējušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs dēļ un nolēmusi, ka turpmāk tā atkārtoties nedrīkst.
Savā pirmajā šā gada sēdē valdība izskatīja KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanas gaitu. Tas tika darīts slēgtā režīmā, bet ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pēc tam informēja, ka valdība izvirzījusi ultimātu Igoram Šamisam, kurš jau kopš pagājušā gada maija solās mantu pirkt, taču vienmēr atrod atrunas, kāpēc to nevar izdarīt uzreiz, bet varēšot izdarīt vēlāk. Valdība devusi viņam divas nedēļas laika izlemšanai, vai viņš mantu pirks vai nepirks.
KVV Liepājas metalurga jautājuma būtību parāda Firmas.lv datubāzē atrodamais ieraksts par valsts SIA FeLM pamatkapitāla palielināšanu no trijiem tūkstošiem eiro līdz 3 003 000 eiro. Tādējādi šā gada pirmajās dienās izpildīts ar pagājušā gada novembri datēts valdības lēmums. FeLM ir KVV Liepājas metalurga mantas apsaimniekošanai izveidota Privatizācijas aģentūras meitassabiedrība. Tās pamatkapitāla palielināšana nenozīmē, ka uzņēmums tagad ir bagāts. Nē, tā ir tikai atļauja norakstīt jau iztērētu un pārskatāmā nākotnē iztērējamu naudu KVV Liepājas metalurga mantas apsargāšanai, kā arī uzņēmuma maksātnespējas administratora un paša FeLM uzturēšanai. Protams, ka manta ir jāsargā, pat ja sargāta tiek galvenokārt cerība, ka mantu tomēr izdosies pārdot.
Mantas sargāšanai šoreiz ir divas nozīmes. Pirmkārt, apsardzes firmas algošana Liepājā. Otrkārt, tādu advokātu algošana, kas mācētu atvairīt KVV Liepājas metalurga bijušo īpašnieku prasību Latvijas valstij, lai tā atdod naudu, ko viņi samaksājuši un vēl savādāk iztērējuši sakarā ar tās mantas pirkšanu, kas tādā veidā pārtapa no juridiski cita uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas par KVV Liepājas metalurga mantu. Šī prasība tiek izskatīta Starptautiskajā investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputēs - ICSID), kam vajadzēja laiku no pagājušā gada 3. februāra līdz 1. novembrim, lai noorganizētu pirmo šķīrējtiesas sēdi, kas nodarbojās tikai ar procesuāliem jautājumiem. Kā noprotams, tiesāšanās būs vēl ilga un rēķini par piedalīšanos tajā - lieli.
Nezināmā nākotnē gaidāmam šķīrējtiesas spriedumam vajadzētu ļoti ietekmēt KVV Liepājas metalurga mantas pārdošanu, t.i., kaulēšanos par mantas cenu. No sprieduma vajadzētu kļūt saprotamam, vai Latvija patiešām apkrāpusi mantas pircējus, pārdodot mazvērtīgas ražošanas iekārtas un ēkas par uzpūstu cenu, vai, turpretī, pircēji nav pratuši šo mantu pienācīgi apsaimniekot un varbūt ir pat to sabojājuši. Tomēr šķiet, ka sprieduma gaidīšana būtu pārāk ilga un dārga. Latvijas valdībai kā lielākajam KVV Liepājas metalurga kreditoram nāksies teikt izšķirošo vārdu par mantas izpārdošanu ne vairs vienā kopumā, kā to jau pusotru gadu mēģina izdarīt, bet pa daļām.
Liepāja izceļas ne vien ar metalurģiskā uzņēmuma saimniecisko katastrofu, bet arī ar veiksmes stāstu, kādā pārtapa vēl agrāk notikusī gaļas kombināta izputēšana. Tā telpas patiešām izdevās pielāgot iznomāšanai metālapstrādes uzņēmumiem. Katrs pats par sevi tie nav iespaidīgi lieli, bet to kopums tomēr ir izaudzis līdz apmēram, kas līdzsvaro metalurģijas apstāšanos. Jautājums, vai Liepājā ir priekšnoteikumi veiksmes stāsta atkārtošanai uz metalurģiskā kombināta atlieku bāzes. Pagājušās nedēļas beigās A. Ašeradens brauca uz Liepāju, lai meklētu atbildi uz šo jautājumu kopā ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.
Pēc amatpersonu tikšanās U. Seska preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs Neatkarīgajai pauda, ka pašvaldība pievienojas valdības lēmumam dot vēl laiku - bet ar divām nedēļām ierobežotu laiku - I. Šamisam. «No pilsētas skatupunkta raugoties, mēs negribētu vēl pāragri norakstīt ieceri par Liepājas metalurga darbības atjaunošanu vienotā veselumā,» potenciālo investoru uzmundrināja pašvaldības pārstāvis. Viņš norādīja, ka jauno uzņēmumu pilsētā jau tagad ir vairāk, nekā iespējams novietot industriālajā parkā gaļas kombināta vietā. Tur 16 uzņēmumos strādā aptuveni tūkstotis cilvēku. Industriālo parku režīms tagad tiek izplests uz vēl divām teritorijām ap Meldru ielu un Karostu, kas pamazām piepildās ar jauniem uzņēmumiem kaut vai tikai vietas rezervāciju līmenī. Līdz ar to jautājums tas pats vecais, vai šie uzņēmumi tagad patiešām izsmeļ visas potences, kādas Liepājai vēl bija no darbaspēka un citu resursu viedokļa, vai - tieši otrādi - ar savu piemēru mudina nākamos investorus nepalaist garām Liepājas piedāvājumu it īpaši tad, ja tajā parādīsies Liepājas metalurga teritorija un kapitālās būves, kas apgādātas ar iekšējām komunikācijām un pieeju visiem būtiskākajiem resursiem - augstsprieguma elektrotīklam, gāzes vadam, autoceļiem un dzelzceļam ar izeju uz ostu.
