Latvijā: VK secina: Valsts institūcijām aktīvāk jālikvidē autoceļu "melnie punkti" 7 komentāri
 
Latvijā

VK secina: Valsts institūcijām aktīvāk jālikvidē autoceļu "melnie punkti"

 
Edmunds Brencis/ F64 Photo Agency

Satiksmes drošības jomā atbildīgajām valsts institūcijām aktīvāk jāiesaistās "melno punktu" likvidēšanā, jāanalizē satiksmes negadījumu cēloņi un, iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, secinājusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par atbildīgo iestāžu darbībām ceļu satiksmes drošības jomā.

Kā norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa, Eiropas valstu vidū Latvija joprojām ir ļoti bēdīgā situācijā, proti, ar trešo lielāko negadījumos mirušo cilvēku skaitu uz miljonu iedzīvotāju, savukārt smagi cietušo skaits pat pieaug. Piemēram, 2016.gadā smagi ievainoti tika 525 cilvēki, bet 158 dzīvības izdzisa. "Katrs šāds gadījums ir gan cilvēciska traģēdija, gan zaudējums valsts tautsaimniecībai," uzsver valsts kontroliere.

Tikai zinot, kur, kad un kāpēc notiek ceļu satiksmes negadījumi, ir iespējams uzlabot ceļu satiksmes drošību, skaidro Krūmiņa. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju revīzijas laikā tika pētīs, kā risināt nepilnības ceļu satiksmes drošības jomā, lai turpmāk sasniegtu labāko iespējamo rezultātu, cilvēki uz ceļiem neietu bojā un neciestu satiksmes negadījumos.

VK secinājusi, ka līdz šim Ceļu policijas reģistrā iekļautie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ir nepilnīgi, un bieži trūkst informācijas par negadījumu apstākļiem un precīzu notikuma vietu. Arī informācija par reidos konstatētajiem pārkāpumiem netiek plaši analizēta. Revidenti uzskata, ka nepilnību novēršana datu uzkrāšanā un analīzē palīdzēs izvēlēties labākos veidus, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai vajadzētu sadarboties, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par to, kur, kad un kāpēc notikuši negadījumi, norāda VK.

Tāpat revidenti secinājuši, ka galvenais kritērijs ceļu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu plānošanā ir bijusi satiksmes intensitāte, nevis bīstamības novēršana. Tāpēc joprojām smagi ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek vienās un tajās pašās vietās - īpaši bīstamos ceļu posmos jeb "melnajos punktos". VK aicina gada laikā VAS "Latvijas Valsts ceļi" izveidot kontroles sistēmu, kā notiek "melno punktu" likvidēšana. Iespējams, jāpārskata arī ceļa zīmju izvietojums, lai satiksmes dalībniekus efektīvi brīdinātu, norāda revidenti.

Satiksmes dalībnieki ir atbildīgi par savu drošību, bet svarīgi ir gan izglītot sabiedrību, gan kontrolēt noteikumu ievērošanu, uzsver VK. Tā aicina Ceļu satiksmes drošības direkciju izvērtēt, kā kampaņas ietekmējušas ceļu satiksmes dalībnieku paradumu maiņu.

Savukārt Valsts policijai jāuzlabo reģionālo struktūrvienību darba organizācija un atskaitīšanās sistēma, lai varētu novērtēt, vai reidi organizēti visbūtiskākajās jomās un policijas klātbūtne ir pietiekama. VK norāda, ka Valsts policijas darba organizācijas dēļ kontrole uz ceļiem šobrīd tiek organizēta pēc "pārpalikuma principa" un rezultātu izvērtēšanas sistēma atšķiras.

Lietderības revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada līdz 2016.gadam Satiksmes ministrijā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, "Latvijas Valsts ceļos", kā arī Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā.

Revīzijā analizēti ceļu satiksmes drošības jomas attīstības plānošanas dokumenti, Ceļu policijas reģistrā esošie ceļu satiksmes negadījumu dati par 120 000 protokolu, negadījumos bojāgājušo profils, "melno punktu" likvidēšanas kārtība un cita informācija.

Komentāri [7]
#
Etiķis 13.janvāris 2018 17:26 atbildēt
Toties Rogas dome to vien dara, kā aktīvi rada jaunus "melnos punktus". Teicams piemērs - Lielvārdes ielā izveidotās stāvvietas aizsedz skatu uz brauktuvi, tā radot visas iespējas satiksmes negadījumiem. STOP zīmju uzstādīšana jau redzamību nekādi neuzlabo, arī bez tām neviens braucējs, ja vien nav pašnāvnieks, neapstājies nemaz nemēģina izbraukt. Tikai lai kaut ko redzētu, ir jāizbrauc krietni vien tālu kustības joslā.
 
#
ivars. 12.janvāris 2018 22:27 atbildēt
Ir jātiek vaļā no stulbiem padomdevējiem.Ļaujiet cilvēkiem dzīvot.
 
#
Aldis 11.janvāris 2018 22:25 atbildēt
Lietuvā, kā tikai kaut kur kāds negadījums noticis, tā melnais punkts, un 50km/st. Un tie seko viens aiz otra. Pabraukt nav iespējams. Polijā, līdzīgi. Tādi jau ir, tie vienkāršākie un lētākie risinājumi. Tajā pašā laikā, atkal, autovadītājus nevajadzīgi sastresojoši, jo negatīvas emocijas izraisoši, pārvadājumus bremzējoši un tos savukārt, sadārdzinoši. Kā negribētos, lai Latvija ietu to pašu ceļu. Gribētos, lai Latvijā beidzot tiktu būvēti, satiksmes drošībai atbilstoši ceļi! Un vispirms tie jāuzprojektē pareizi kabinetos, datoros, un tajos arī jānotestē, pirms iztērē simtiem miljonu par divvirzienu šausmām!
 
#
Vernons 10.janvāris 2018 23:22 atbildēt
Kolektīvs noziegums jau nav noziegums, bet noziedzīga politika ceļu satiksmē.
CSN nav sadaļas "Brīdinājuma signāli un to lietošana"! Nu un kāds tad ir ātruma samazināšanas process? Ja STOP signāls nav brīdinājuma signāls 30 gadus! Vienā virzienā braucošo sadursme nav distances izvēles vaina, bet agresīva rīcība no priekšā braucošā bremzējot! LAPK 149. panta 4. punkts to ir definējis negribot! Kas liedz ceļu policijai pildīt "Likuma par policiju" 4. pantu? Kurš policijā pavaicās CSDD par neprasmi uzrakstīt CSN? "Ceļu satiksmes Likuma" 19. panta 1., 3. un 4. punkti ir "atslēga", Jums kungi, rīkoties! Ikvienam policijas protokolam jāsākas ar CSL 19. panta 1., 3. un 4. punktiem, kas noteic kārtību un secību kā darbosies CSN un kā katrs no mums uz ceļiem rīkosies. VK ir uzminusi uz "varžacīm"!
 
#
ivars. 10.janvāris 2018 22:31 atbildēt
Jālikvidē VK.
 
Skatīt visus 7 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers