Jaunajā pētījumā, kas veikts Latvijas simtgades gaidās, noskaidrota sabiedrības attieksme un vērtējums par vērienīgo svētku sagaidīšanu, kā arī par valsts situāciju un sasniegumiem kopumā.
Respondentiem izvērtējot savus dzīves apstākļus valstī kopumā, desmit punktu skalā šī vērtējuma vērtība ir 5.95 - 37 % aptaujāto vērtē savu dzīvi Latvijā kā apmierinošu, savukārt kritiski noskaņoti ir vien 8 %. Kopumā 73 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā.
Aptaujā noskaidrots, ko valsts iedzīvotāji vērtē kā pēdējo 100 gadu nozīmīgāko sasniegumu Latvijā. Jautājumā atbilžu varianti netika sniegti, ļaujot tās formulēt pašiem respondentiem.
Kā galveno Latvijas sasniegumu pēdējo simt gadu laikā vairums respondentu (38 %) uzskata neatkarības un brīvības atgūšanu. Arī valsts iestāšanās Eiropas Savienībā tiek uzskatīta par būtisku panākumu, to minot 21 % aptaujāto. Gandrīz tikpat - 19 % respondentu lepojas ar valsts pārstāvju panākumiem sportā, kā īpaši spilgtus piemērus minot nesen sasniegumus guvušos sportistus - basketbolistu Kristapu Porziņģi un tenisisti Aļonu Ostapenko.
Savukārt sasniegumus kultūras jomā uzskaitījuši 13 % respondentu. Vien 5 % aptaujāto vērtē, ka Latvija pēdējo simt gadu laikā nekādus sasniegumus nav guvusi.
Iedzīvotājiem tika vaicāts arī par sapņu zemi - kādu viņi to iztēlojas un kas Latvijā būtu jāmaina, lai par tādu kļūtu. 57 % aptaujāto norādījuši, ka, samazinot bezdarba līmeni, Latviju varētu nosaukt par savu sapņu zemi. 44 % uzskata, ka šādu titulu valsts varētu iegūt, ja tiktu atvieglots nodokļu slogs.
Tāpat kā svarīgu kritēriju aptaujātie uzsver iespēju saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi (39 %) un uzlabotas pensiju, sociālo garantiju un pabalstu sistēmas (36 %). Katrs ceturtais norādījis, ka būtiskākais šķērslis sapņu zemes statusa sasniegšanai Latvijai ir korupcijas līmenis, kas būtu jāsamazina.
Līdzvērtīgu vērtējumu respondenti snieguši atbildēs par iespēju iegūt labu, starptautiski atzītu izglītību un nodrošināt labvēlīgāku vidi uzņēmējiem (attiecīgi 17 % un 16 %). Arī sociāla rakstura izmaiņas ir atzītas kā nepieciešamība Latvijas pilnveidošanai, piemēram, attiecību uzlabošana starp dažādu tautību pārstāvjiem, kā arī atsaucība vienam pret otru.
