Septiņu gadu laikā Eiropas Savienības atbalsts veselības nozarei sasniegs gandrīz 300 miljonu eiro, no tiem ievērojamākā daļa finansējuma tiks izmantota ārstniecības iestāžu infrastruktūras nodrošināšanai un uzlabošanai – vairāk nekā 190 miljonu eiro.
Veselības ministrijas informācija liecina, ka projekti ir dažādās attīstības stadijās - daļa apstiprināti, daļā notiek vērtēšana, daļa īstenoti, bet daļa - gaida saskaņojumu. No kopējā Eiropas Savienības fondu finansējuma veselības nozarei, kas ir 287 miljoni eiro, lielākā daļa jeb 194,4 miljoni eiro ir paredzēti veselības aprūpes infrastruktūras nodrošināšanai un uzlabošanai. Tie ir 68 procenti no visa pieejamā Eiropas finansējuma tieši medicīnai. Otrs lielākais fondu izlietojums - 19 procentu - paredzēti veselības veicināšanas un profilakses pasākumiem. Naudas izteiksmē tie ir ievērojami līdzekļi - vairāk nekā 55 miljoni eiro. No Veselības ministrijas sagatavotās informācijas izriet, ka šī nauda tiek tērēta «vispārējiem veicināšanas un profilakses pasākumiem (11,4 miljoni eiro), sabiedrības veselības pētījumiem (2,2 miljoni eiro), bet visvairāk - dažādiem veselības pasākumiem pašvaldībās (38,6 miljoni eiro).
Lielāko daļu no Eiropas Savienības naudas renovācijai, būvniecībai vai citiem ar infrastruktūru saistītiem pasākumiem saņems lielās slimnīcas - specializētie medicīnas centri (piemēram, Rīgas Dzemdību nams), reģionālās slimnīcas un trīs universitāšu klīnikas. Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs, atsaucoties uz Pasaules bankas pētījumu par nepieciešamajām reformām veselības nozarē, norāda, ka sarežģīti veselības aprūpes pakalpojumi jākoncentrē lielajās slimnīcās, savukārt pamata pakalpojumi - jānodrošina cilvēkiem iespējami tuvāk dzīvesvietai. Jau pagājušā gada beigās pieņemts lēmums par 12 trešā un ceturtā līmeņa (augstākie līmeņi) slimnīcu infrastruktūras attīstīšanu, tam atvēlot 83 miljonus eiro Eiropas struktūrfondu naudas, kā arī kā atsevišķs projekts ir pieteikts Stradiņa A korpusa celtniecības turpinājums.
No Veselības ministrijas saraksta izriet, ka dāsnākā finansējuma saņēmēji ir četras slimnīcas - jau minētā Stradiņa slimnīca, kas realizē A korpusa otrās kārtas celtniecību par 91 miljonu eiro (pašlaik notiek būvprojekta izstrāde), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurai noslēgts līgums par 17,9 miljoniem eiro remontdarbu veikšanai, Liepājas reģionālā slimnīca, kuras renovācijas projekts par 14,2 miljoniem eiro pašlaik tiek vērtēts, kā arī Bērnu slimnīca (11,2 miljoni eiro). Pašlaik apstiprināts ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas projekts par 9,8 miljoniem eiro, Vidzemes slimnīcas projekts par 6,3 miljoniem eiro, bet vēl tiek vērtēts Daugavpils reģionālās slimnīcas projekts (7,7 miljoni eiro) un Jēkabpils reģionālās slimnīcas projekts (5 miljoni eiro).
Vai finansējumu saņems arī lokālās slimnīcas? Kopumā šo slimnīcu infrastruktūras attīstībai paredzēti 15,8 miljoni eiro. Konkrētu sadalījumu pa slimnīcām J. Blaževičs nemin, jo pagaidām noteikumi vēl ir saskaņošanā. Saņemt Eiropas naudu varēs 18 slimnīcas, un sarakstā ir minētas 22 ārstniecības iestādes, piemēram, Jūrmalas slimnīca, Cēsu klīnika, Kuldīgas slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Aizkraukles slimnīca, Rīgas 1. slimnīca, Alūksnes slimnīca un citas. Šo slimnīcu telpu uzlabošana, tehnoloģiju iegāde vai pat jaunu ēku būvniecība ir saistīta ar veselības aprūpes reformu, kuras gaitā ir izstrādāts slimnīcu kartējums atbilstoši četriem slimnīcu līmeņiem. No slimnīcu pārstāvju teiktā, pašlaik pilnīgas skaidrības par to, kā daļa slimnīcu (īpaši tas satrauc lokālās slimnīcas) attīstīsies un vai tās būs tiesīgas saņemt Eiropas finansējumu, nav.
