Latvijas antidopinga sistēmā ir konstatētas vairākas neatbilstības: viena no tām – tā nav pietiekami autonoma. Lai to novērstu, Antidopinga birojs, kas iepriekš bija Valsts Sporta medicīnas centra nodaļa, turpmāk būs patstāvīga, Veselības ministrijas (VM) tiešās pārvaldes iestāde.
Tai paredzēts piešķirt arī lielāku finansējumu - vairāk nekā 600 000 eiro gadā, kas ļaus arī palielināt darbinieku skaitu, veikto analīžu un antidopinga pasākumu daudzumu. Ja tas netiktu darīts, tad Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām varētu tikt aizliegts piedalīties starptautiskās sacensībās un olimpiskajās spēlēs. Patlaban nodaļā strādā tikai četri darbinieki, kas visi papildus pilda arī kontrolieru pienākumus, un tas nav savienojams ar efektīvu antidopinga programmas izveidi. Arī finansējums līdz šim bijis nepietiekams, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja Valsts Sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Dimants, uzsverot, ka galvenais Pasaules antidopinga organizācijas (WADA) aizrādījums esot par nepietiekamu nodaļas autonomiju. Šī un citas neatbilstības jāatrisina trīs mēnešu laikā.
VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka vēl nav saņemts oficiāls brīdinājums par Latvijas antidopinga sistēmas kļūdām, kas varētu beigties ar nelāgām sekām mūsu sportistiem. Taču lēmums par atsevišķas iestādes izveidi nav atliekams, tas attiecas arī finansējumu, kas ieplānots ne tikai nākamajam gadam, bet uz trim gadiem. Tas ļaus veikt līdz 1000 analīzēm gadā (līdz šim tikai ap 300). Atsevišķu laboratoriju Latvijā gan nav paredzēts veidot, jo tā nespētu izpildīt stingrās prasības un pietiekami lielu analīžu apjomu dēļ, tās šobrīd tiek sūtītas uz Vāciju, kur ir viszemākās cenas.
Ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis gan kritiski vērtēja struktūrvienība atstāšanu valsts pakļautībā. Nodaļas reorganizācija atstājusi ļoti negatīvu iespaidu uz Sporta medicīnas centru, to nekādi citādi nevarot nosaukt kā par izvarošanu. Viņš uzskata, ka vajadzēja izvēlēties citu modeli - kā Somijā, kur antidopinga birojs ir nevalstiskās organizācijas, nevis VM paspārnē. Patlaban cenšamies tikai ātri saglābt situāciju, taču antidopinga sistēmas izveide nav tikai papildu kontrolieru vietas, analīzes un nauda, bet arī filozofija, kur vadītājam jābūt - bijušam aktīvam sportistam, mediķim un līderim, kas spēj nostāties arī pret valsts struktūrām.
Savukārt Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevskis ir par to, ka sistēma jāveido tā, kā to paredzējusi valdība, lai tā sāktu darboties līdz 1. jūlijam. Svarīgi esot arī panākt, lai papildus izveidotās štata vietas tiešām aizpildītu profesionāļi ar atbilstošu izglītību, «kas ir tiesīgi izdarīt asins analīzes, ne tikai paņemt urīna pudelītes». Lai piesaistītu šādus augstas kvalifikācijas speciālistus, jānodrošina konkurētspējīga alga, jo par 600 līdz 700 eiro neviens nestrādās, pauda A. Vrubļevskis.
