Latvijā: Pozitīva vēsts - bezdarbs Latvijā saplacis rekordzemu 16 komentāri
 
Latvijā

Pozitīva vēsts - bezdarbs Latvijā saplacis rekordzemu

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Lai arī reģistrētā bezdarba līmenis valstī kopumā samazinājies līdz rekordzemai atzīmei, Latgales reģionā tas joprojām ir pietiekami augsts. Salīdzinot datus pēc bezdarbam pakļauto iedzīvotāju grupām, visvairāk bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem.

«Jūlija sākumā reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 7,2 procenti, bet jūlija beigās tas pazeminājies līdz 7,1 procentam, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada,» situāciju raksturo Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Salīdzinot ar 2017. gada jūniju, reģistrētā bezdarba līmenis valstī mēneša laikā samazinājies par 0,1 procenta punktu. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlijā bija Rīgas reģionā - 4,6 procenti, bet augstākais Latgales reģionā - 16,4 procenti. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 7,7, Vidzemē - 7,6 un Zemgalē - 6,5 procenti. Uzzināt, kāds ir bezdarba līmenis pilsētās un novadu centros, pašlaik nav iespējams, jo no jūlija šādi dati no Centrālās statistikas pārvaldes netiek aprēķināti - ir dati tikai par valsti kopumā un statistiskajiem reģioniem, tā skaidro Neatkarīgajai Nodarbinātības valsts aģentūrā.

2017. gada jūlija sākumā NVA uzskaitē bija 66 708, bet jūlija beigās - 65 554 reģistrēti bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1154 cilvēkiem.

Šī gada laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija janvārī - 8,5 procenti. Kopš janvāra tas samazinās ik mēnesi. «Šogad reģistrētā bezdarba līmenis ir ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados, kā arī samazināšanās tendence ir straujāka, ko ietekmējis arī aktīvāks Nodarbinātības valsts aģentūras darbs gan ar sadarbības partneriem - darba devējiem, pašvaldībām, NVO, gan individuāla pieeja darbā ar klientiem,» uzskata E. Simsone. Viņa stāsta, ka ir uzsākti specializēti pasākumi bezdarba riskam visvairāk pakļautām mērķa grupām, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem. «Īpašu uzmanību mēs pievēršam cilvēku ar invaliditāti atbalstam, darba devējiem, izglītības iestādēm, Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, bet sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību esam uzsākuši darbu pie projekta darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem atbalstam,» saka NVA direktore.

Šāgada vasarā visvairāk bezdarbnieku bija vecumā virs 50 gadiem - 39,1 procents, un ilgstošo bezdarbnieku - 30,6 procenti. Taču, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, visās bezdarbnieku mērķa grupās vērojams skaita samazinājums. Piemēram, jauniešu bezdarbnieku skaits gada laikā samazinājies par piektdaļu, un tas ir lielākais samazinājums, ja salīdzina ar citām bezdarbnieku mērķa grupām. NVA dati liecina, ka šogad vērojams arī būtisks reģistrēto vakanču pieaugums. 2017. gada septiņos mēnešos NVA reģistrētas 40 007 vakances, kas ir par 17 procentiem vairāk nekā 2016. gadā. Vakanču skaits ievērojami palielinājies tādās nozarēs kā būvniecība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbība.

Jūlija beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 10 006 aktuālās brīvās darba vietas. Visvairāk vakanču tiek piedāvāts vidējas un zemas kvalifikācijas profesijās. Pašlaik visvairāk tiek pieprasīti kravas automobiļa vadītāji, pavāri, veikala pārdevēji, namdari, betonētāji, izstrādājumu marķētāji, ēku celtnieki, klientu apkalpošanas operatori, palīgstrādnieki un komplektētāji. Darba devēji meklē arī kvalificētus darbiniekus ar specifiskām zināšanām: programmētājus, lokmetinātājus gāzes vidē, kuģu remontatslēdzniekus, elektriķus un kuģubūves atslēdzniekus. Jūlijā pastāvīgā darbā iekārtojušies 3864 NVA reģistrētie bezdarbnieki, savukārt šāgada sešos mēnešos - 36 701 NVA reģistrētais bezdarbnieks.



Komentāri [16]
#
Uldis 13.augusts 2017 22:02 atbildēt
Ja paskatītos 20to gadu datus pagājušajā gadsimtā, tad sanāktu, ka mums ir dziļa ekonomiskā krīze, jo tad pat dziļakajā depresijā pie apmeram tāda paša iedzīvotāju skaita bezdarbnieku bija mazāk. Tiesa gandtīz 70% bija lauku iedzīvotāji un iztiku nodrrošināja paši un bezdarbniekos bija pilsētnieki. Tagad pat laukos esošie tiek ieskaitīti bezdarbniekos pat ja viņiem ir kāda naturālā saimniecība, bet par cik valsts no viņiem naudas izteiksmē neko nevar dabūt nodokļos, tad izņemot bezdarbnieka statusu bez pabalsta vai kādu pabalstu no paavaldības atmet. Tā ka tā bezdarbniwku statistika pilnīgs fufelis.
 
#
^, 12.augusts 2017 0:12 atbildēt
Inga Paparde, ja ir reģistrētais bezdarbs, tad loģiski ir arī nereģistrētais. Optimismam nav pamata. Reģistrētais varētu atspoguļot tikai to cik čakli strādājuši NA inspektori liekot ķeksīšus programmās. Neko vairāk.
 
#
Tauta izbrauc no valsts, tāpēc bezdarba cipari zemāki 11.augusts 2017 11:09 atbildēt
Bezdarbs sarucis - uz kā rēķina? Radītas jaunas darba vieta? Nē, sarucis, jo tauta turpina pirkt vienvirziena biļetes strādāšanai ārpus Latvijas. Bet tas augšā, šķiet, ne vienu nesatrauc. Baisi.
 
#
bezdarbniece 10.augusts 2017 20:34 atbildēt
Tikai nevajag muldēt, ka bezdarbs samazinājies. Varbūt bezdarbnieku kantoru statistika, kurā iet atzīmēties tikai neliela daļa,īsu laiku.
 
#
Skolnieciņš [Latvijas skaudības dievība] » bezdarbniece 10.augusts 2017 22:02 atbildēt
Man vasarā bija pagrūti atrast darbu. Bet es atradu. Izvēles nav nekādas. Drausmas, kas notiek sabiedrībā!
 
#
oskars 10.augusts 2017 15:58 atbildēt
pats interesantakais - musu pasvaldiba nav izveidojusi nevienu darba vietu , bet bezdarbs saruk ,,,
 
#
! » oskars 11.augusts 2017 8:53 atbildēt
prieks kam darba vietas nodoklu naudu un es fondus var izzagt tapat,prieks kam liekas klapatas.
 
Skatīt visus 16 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers