Trešdiena, 13.decembris
Latvijā | 17.jūlijs, 10:17
Inga Paparde

Ģimenes ārsti: daļa vienojas ar premjeru, pārējie – streiko

Nacionālais Veselības dienests ziņo, ka vairāk nekā desmitā daļa ģimenes ārstu, kuri piedalījās ģimenes ārstu protesta akcijā, paziņojuši par savas dalības streikā pārtraukšanu un atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Pārsvarā tie ir ģimenes ārsti lauku reģionos. Tieši ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju premjerministrs un veselības ministre jau ir parakstījuši vienošanos par ģimenes ārstu prasību izpildi. Savukārt ar otru ģimenes ārstus pārstāvošo organizāciju – Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju – vienošanās nav panākta, un streiks turpinās.

Nacionālais Veselības dienests norāda, ka daļa ģimenes ārstu joprojām nav atsaukušies dienesta aicinājumam ziņot, vai protesta laikā praksē tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Līdz ar to, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsts ir pārtraucis dalību protestā un atsācis pakalpojumu sniegšanu, iedzīvotājiem jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi, stāsta dienesta speciāliste Evija Štālberga. Vairāki iedzīvotāji informējuši dienestu, ka protesta laikā ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvātas ģimenes ārstu konsultācijas, izziņu izsniegšana par bērna veselības stāvokli un cita palīdzība kā maksas pakalpojumi. «Nacionālais Veselības dienests vērš uzmanību, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ģimenes ārstu praksēm valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakse nav tiesīga sniegt kā maksas pakalpojumus,» uzsver E. Štālberga. «Ja šie pakalpojumi ģimenes ārsta praksē tiek sniegti par maksu, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā ar iesniegumu un maksājumu apliecinošiem dokumentiem. Veselības inspekcija izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa.»

Panākt vienošanos par streika pārtraukšanu ne veselības ministrei Andai Čakšai, ne premjerministram Mārim Kučinskim nenākas viegli. Pagājušās nedēļas beigās tomēr izdevies parakstīt vienošanos starp valdības vadītāju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku, kas paredz pārtraukt šīs asociācijas ģimenes ārstu dalību protesta akcijā, kuras laikā pacientiem netika sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Vienošanās starp pusēm paredz konkrētu uzdevumu izpildi, tostarp nodrošināt, ka Saeimā tiks iesniegts pieprasījums par kopējā finansējuma pieaugumu 2018. gadā veselības nozarei par 200 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gada finansējumu, kā arī normatīvi nostiprināt nosacījumu, ka, pieaugot finansējumam veselības nozarei, proporcionāli pieaug arī primārās veselības aprūpes finansējums. Vienošanās paredz palielināt ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļu no 2018. gada 1. janvāra un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai kapitācijas naudas un ģimenes ārsta palīga un māsas atalgojuma aprēķinos par pamatu noteiktu optimālo ģimenes ārstu prakses lielumu - 1500 reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē. Veselības ministrijā informē: vienošanās arī paredz, ka, izskatot Ministru kabineta sēdē konceptuālo ziņojumu Par veselības aprūpes sistēmas reformu, Ministru kabineta sēdes protokolā tiks iekļauta atruna, ka ziņojumā iekļautajā primārās veselības aprūpes sadaļā vēl ir iespējamas izmaiņas. Tāpat protokolā jābūt piezīmei, ka tiek izveidota darba grupa, kas strādās pie detalizēta primārās veselības aprūpes attīstības redzējuma, tajā skaitā nosakot prasības pašvaldību atbalstam to teritorijā esošo ģimenes ārstu praksēm.

Valdība un Veselības ministrija ģimenes ārstiem vienošanās dokumentā arī apsolījusi, ka tiks sagatavotas un pieņemtas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018. gada 1. janvārim eveselības sistēmas lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga. Nacionālajam Veselības dienestam būs «efektīvāk jāsadarbojas ar eveselības sistēmā integrējamo lokālo programmatūru izstrādātājiem, kā arī jānodrošina īpašs atbalsts eveselības lietošanā pirmspensijas un pensijas vecumā esošiem ģimenes ārstiem». Atbilstoši vienošanās punktiem paredzēts noteikt piemaksu tiem ģimenes ārstiem, kuri strādā lauku teritorijās, kā arī jaunajām praksēm. Papildus līdz 2018. gada 1. janvārim plānots aprēķināt ģimenes ārsta praksei apmaksājamo manipulāciju faktiskās izmaksas un uzsākt to ieviešanu. Lauku ģimenes ārsti apliecinājuši apņemšanos no savas puses pildīt vienošanos un uzsākt ģimenes ārstu pieslēgšanos eveselības sistēmai, nodrošinot to līdz 2017. gada 1. septembrim.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vienoties ar premjeru nevar, jo neuzskata, ka viņu prasības tiek īstenotas. Tiesa, par daudziem jautājumiem, kuri nu jau vairākās sarunās ar valdības vadītāju pārrunāti vairākkārt, ir panākta vienošanās, izņēmums ir kapitācijas naudas, ko katram ģimenes ārstam maksā ik mēnesi par katru pie viņa reģistrētu pacientu, palielināšana. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka kapitācijas naudu varētu palielināt, iekļaujot jaunu - kvalitātes - sadaļu. Saskaņā ar Veselības ministrijas piedāvājumu kapitācijas nauda palielinātos par kvalitātes kritēriju izpildi, taču, kā zināms, kvalitātes kritērijus neizpilda visi ģimenes ārsti - tikai astoņi no vairāk nekā tūkstoš ģimenes ārstiem izpildījuši pilnīgi visus kritērijus. A. Čakša atzina: to, vai ārsts strādā kvalitatīvi, izmērīt var viegli, to parāda vairāki rādītāji, piemēram, tas, cik hroniski slimu pacientu nonāk slimnīcās slimības paasinājuma brīžos vai cik pacientiem regulāri tiek veiktas profilaktiskās pārbaudes. Taču ģimenes ārsti atgādina, ka jau pašlaik kvalitāte ir viens no rādītājiem lielākas kapitācijas naudas saņemšanai. Kopumā valsts noteikusi 13 kritērijus, pēc kuriem mēra ģimenes ārstu darba kvalitāti.

Jāatgādina, ka Veselības ministrija piedāvāja palielināt kapitācijas naudu tieši atalgojuma sadaļā, taču daļa ģimenes ārstu tam nepiekrita, uzskatot, ka no nākamā gada jāpalielina visa kapitācijas nauda par 30 procentiem. Ģimenes ārsti streiku turpina.

***

Uzziņai

Valdība un Veselības ministrija ģimenes ārstiem vienošanās dokumentā apsolījusi, ka tiks sagatavotas un pieņemtas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018. gada 1. janvārim eveselības sistēmas lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga