Latvijā | 23.aprīlis 2010, 15:00
Uldis Dreiblats
 

Prokurori nokļuvuši parādu jūgā

Milzu parādi; viena no visaugstāk atalgotajām amatpersonām valstī; parādsaistību palielināšana pat liesajos gados, kad bankas tikpat kā neizsniedza kredītus; ienākumu gūšana no azartspēlēm – šādus negaidītus brīnumus atklāja Neatkarīgā, papētot prokuroru iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.

Pētot šobrīd populāro tēmu – valsts amatpersonu parādi kā sekas trekno gadu izšķērdībai –, Neatkarīgā ieskatījās arī prokuroru deklarācijās, kurām parasti uzmanība netiek pievērsta, aprobežojoties vien ar ģenerālprokurora deklarācijas analīzi.

Apskatot pārdesmit prokuroru (pārsvarā – sabiedrībā zināmāko) deklarācijas, Neatkarīgā secina, ka prokurori šobrīd tiešām saņem konkurētspējīgas algas un viena no tām pretendē pat uz pirmo desmitnieku valstī. Prokurori nav atturējušies no kārdinājuma ņemt samērā lielus kredītus, kas tos padara atkarīgus no kopējās ekonomiskās situācijas valstī.

Pensionāra mierīgā dzīve

Piemēram, sevišķi svarīgu lietu prokurore Velta Zaļūksne 2004. gadā Aizkraukles bankā ir ņēmusi hipotekāro kredītu 43 555 eiro apmērā. Tobrīd viņas alga kopā ar izdienas pensiju mēnesī bija nedaudz lielāka par 1000 latiem. Kad 2007. gadā viņas alga dubultojās, arī parādsaistības pieauga pat vairāk nekā divas reizes – līdz 94 354 eiro. Dīvaini gan ir tas, ka V. Zaļūksne nedeklarē nekādu nekustamo īpašumu, kura iegādei būtu ņemts hipotekārais kredīts, – viņa norāda tikai lietošanā esošu dienesta dzīvokli Latgales priekšpilsētā.

Kreditēšanās upuris?

Kā īsts kreditēšanās buma paraugs izskatās Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Ineta Bebre. Pirmo kredītu (19 000 latu) I. Bebre ņēmusi 2003. gadā, kad viņas alga ir bijusi 700 latu mēnesī. Kopš tā laika viņas parādsaistības augušas straujāk nekā alga (deklarācijā norādīti arī pārsimts latu gadā kā uzturlīdzekļi, visticamāk, no šķirtā vīra): 2005. gadā – 46 000 latu; 2006. gadā – 75 660 eiro plus gandrīz jauna Chevrolet Lacceti līzings; 2007. gadā – 106 699 eiro; 2008. gadā – 141 825 eiro, ņemti arī divi patēriņa kredīti 8400 latu apmērā. Arī 2009. gadā, kad bankas gandrīz vairs neizsniedza kredītus, prokurorei I. Bebrei izdevies palielināt savas kredītsaistības līdz 146 537 eiro, lai gan alga samazinājusies no 1900 latiem mēnesī līdz 1600 latiem mēnesī.

Prokurors – simttūkstošnieks

Meklējot kandidātus vislabāk atalgoto valsts amatpersonu pirmajam desmitniekam, parasti prokuroru deklarācijas netiek pētītas, jo ģenerālprokurora atalgojums, lai arī ļoti solīds (2009. gadā – 33 230 latu jeb 2769 lati mēnesī), netiek līdzi tradicionālo līderu (Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Rīgas brīvosta un daži citi) amatpersonu atalgojumam. Tomēr velti – ir starp prokuroriem amatpersona, kura jau vairākus gadus pēc kārtas saņem gandrīz 100 000 latu gadā. Tas ir prokurors, LR prokuratūras pārstāvis Eirojustā Gunārs Bundzis.

Vēl 2003. gadā viņš kā Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurors, šķiet, ir bijis viens no viszemāk atalgotajiem virsprokuroriem – tikai 10 605 lati gadā jeb 883 lati mēnesī. Viss pārvērties dažus gadus vēlāk: 2005. gadā viņa alga palielinājusies līdz 76 452 latiem jeb 6371 latam mēnesī. Nākamajā gadā viņa atalgojums pieaug līdz 82 018 latiem gadā, bet 2007. gadā – līdz 96 452 latiem (tikai tad viņš paņem pirmo kredītu 183 000 eiro apmērā). Turpretī 2008. gadā atalgojums samazinās līdz 91 554 latiem gadā un 2009. gadā – līdz 85 901 latam gadā jeb 7158 latiem mēnesī.

Kas mainījies?

Salīdzināsim G. Bundža atalgojumu ar tradicionālo līderu (ņemot vērā tikai valsts budžeta finansējumu) atalgojumu 2009. gadā: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – 97 677 lati gadā jeb 8139 mēnesī; FKTK vadītāja Irēna Krūmane – 84 340 latu gadā jeb 7028 lati mēnesī; Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – 106 932 lati gadā jeb 8911 latu mēnesī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis – 20 029 lati desmit mēnešos jeb 2000 latu mēnesī.

Gandrīz neticami fakti

Vēl daži piemēri. Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Dagmāra Fokina nekustamā īpašuma iegādei Tīnūžos 2005. gadā ir ņēmusi 94 000 latu lielu kredītu. Šobrīd viņas kredītsaistības pavisam nedaudz ir sarukušas (līdz 89 000 latu), tomēr, ņemot vērā, ka kredīts ņemts latos, var secināt, ka prokurores ikmēneša izdevumi ir ļoti lieli. Turklāt pēdējā gada laikā viņas alga ir sarukusi no 1916 latiem mēnesī līdz 1525 latiem mēnesī.

Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora Agņa Pormaļa parādsaistības 2009. gadā (127 459 eiro un 3500 lati), salīdzinot ar 2008. gadu, gandrīz nav samazinājušās (129 400 eiro). Vai prokurors nemaksā kredītu vai ir paņēmis jaunu?

Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokuroram Aināram Meistaram deldēt parādsaistības (2007. gadā – 82 000 eiro, 2008. gadā – 80 000 eiro, 2009. gadā – vairs tikai 77 500 eiro) acīm redzami ir palīdzējuši laimesti Joker klubā. Atbilstīgi valsts amatpersonas deklarācijai 2007. gadā viņš ir laimējis 320 latu, bet 2008. gadā – jau 372 latus.

Komentāri [64]
Pievienot komentāru
 
 
Ievadiet attēlā redzamos ciparus.