Latvijā: Daži valstiski padomi eksportētājiem 1 komentāri
 
Latvijā

Daži valstiski padomi eksportētājiem

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas uzņēmējiem vajadzētu domāt par savu eksporta darījumu apdrošināšanu un, izvēloties tirgu, kurā startēt, jāsāk ar mazāk blīvi apdzīvotām un domāšanas ziņā radniecīgām valstīm. Savukārt drosmīgākajiem vērts pievērsties Centrālāzijas tirgum – riskanti, bet garšīgi.

Cerībā saņemt kādu noderīgu ierosmi savam biznesam finanšu institūcijas Altum organizētajā eksporta pēcpusdienā pulcējās vairāki desmiti uzņēmēju. Kopējo ģeopolitisko fonu, uz kāda taisāma mūsdienu uzņēmējdarbība, un to, kādas tendences veidos pasauli tuvākajos pāris gados, seminārā ieskicēja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Ģeopolitiskais fons

Tik labi kā tagad Rietumu civilizācija un tiklab arī Austrumi nav dzīvojuši vēl nekad. Lielāka labklājība, mazāk slimību, mazāka bērnu mirstība. Taču pasaules tirdzniecība pašlaik palēninās, pastiprinās protekcionisma tendences, par kurām liecina arī komā ieslīgušais ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma projekts. Un arī tirdzniecības smaguma centrs pakāpeniski pārbīdās uz austrumiem. ASV gan joprojām paliek pasaules lielākā ekonomika, bet krietns pieaugums ir Ķīnai. Šobrīd tā veido jau 15% pasaules ekonomikas. Tikmēr Eiropa savas pozīcijas zaudē, un šis process turpināsies lielā mērā tāpēc, ka mūsu labklājības oāze ir būvēta uz parāda, turklāt tā nespēj pati sevi aizsargāt. Eiropā dzīvo 10% pasaules iedzīvotāju, un viņi saņem 60% sociālo maksājumu pasaulē. Taču tikai septiņās no 28 ES valstīm ir sabalansēts budžets, un Latvija nav to skaitā. Ko darīt Latvijai? Latvijas Bankas padomnieks dod šādus padomus:

Tērēt 2% aizsardzībai. Nepieļaut sociālā sloga pieaugumu. Īstenot Rail Baltica projektu, jo lielās pilsētas spēlēs arvien lielāku lomu un tās savstarpēji jāsavieno. Veikt administratīvo reformu un koncentrēt attīstību Rīgā, tās apkārtnē un vien dažos attīstības centros. Un visbeidzot - stiprināt ekonomiskās attiecības ar Ķīnu.

Jāsāk ar ko tuvāku

Ķīna ir milzīgs tirgus. Tomēr ne vienkāršākais, lai jaunie uzņēmēji to izvēlētos kā pirmo mērķi. Un arī Vakareiropa nav ienācējiem pretimnākoša. Krista Pētersone no konsultāciju uzņēmuma Gateway Baltic skaidro, ka lielā tirgū valda liela konkurence un piesātinātība. Tāpēc mazam uzņēmumam tur nebūs labas vietas sākumam. Arī tāpēc, ka kontaktu dibināšana konservatīvākas biznesa kultūras dēļ sarežģītāka. Piemēram, Francijā jārunā ar pašu galveno uzņēmumā, un tikt pie viņa ir neiespējami. Vienkāršāk ir veidot attiecības Skandināvijā. Un Latvijas eksportētāju nepelnīti aizmirsta valsts esot Islande - maza, taču ar lielu tūrisma plūsmu. Protams, savam knifam, kā iekarot uzticību, vienmēr jābūt. Ar cenu un kvalitāti vien nepietiek. Labs piemērs ir mēbeļu ražotājs Voke III. Tas saņēma prāvu pasūtījumu no skandināvu nekustamā īpašuma attīstītājiem, jo piedāvāja safasēt kravas nevis pa mēbeļu veidiem, bet katrai mājai nepieciešamo atsevišķā komplektā, lai galā visu vienkāršāk samontēt.

Centrālāzijas receptes

Kā pilnīgi atšķirīgs tirgus, bet ar lielu potenciālu Latvijas uzņēmējiem tiek rekomendēta Centrālāzija: Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna. Kopā 68 miljoni iedzīvotāju. Un katrai no šīm valstīm ir savi knifi. Ar tiem iepazīstina Andris Veinbergs no loģistikas kompānijas Sonora Export. Kazahstānā kā bagātākajā valstī bizness ir ārišķīgs. Tur var tirgot luksusa preces. Kirgizstānā 70% ir ēnu ekonomika un minimāla valsts kontrole pār naudas plūsmām. Tadžikistāna ir vājākā valsts, kuras galvenais bizness ir narkotikas. Tur labāk iekšā vispār nelīst vai visiem darījumiem prasīt priekšapmaksu. Turkmenistānā risks ir naudas devalvācija. Uzbekistānā visu nosaka klani, un partneris uzreiz jāizvēlas no pareizā, jo savstarpēji tie nesadarbojas. Jāpatur prātā, ka Centrālāzijā kopumā valda slimīga neuzticēšanās, jo visi visus cenšas piemuļķot. Tāpēc, slēdzot līgumus, allaž jāņem līdzi savs jurists. Un vēl nekāds bizness tur nesanāks sievietēm. Viņu ģimenēs vidējais bērnu skaits ir desmit un vairāk, tāpēc arī valda uzskats, ka bizness ir tikai vīru padarīšana.

Kā nepazaudēt naudu

Dažādi riski biznesam gan pastāv jebkurā valstī un jebkurā darījumā. Kaut vai konteinerkuģis var apgāzties. Taču tradicionālākās nepatikšanas ir klienta nesamaksāšana. Finanšu institūcija Altum tāpēc rosina uzņēmējus aktīvāk izmantot valsts dotās eksporta garantijas. Tās pieejamas uzņēmumiem ar eksporta apgrozījumu līdz diviem miljoniem, un jaunums, ka tagad ne tikai darījumiem uz trešajām valstīm, bet arī visās ES un OECD valstīs. Tātad faktiski pa visu globusu. Altum pārstāvis Artūrs Karlsons sniedz nesenu piemēru, kurā kāds dokumentu pretviltošanas iekārtu ražotājs, pateicoties valsts garantijai, atguva 80% darījuma vērtības. Pircējs bija Kazahstānas valstij daļēji piederošs uzņēmums. Uzticams. Taču tad pēkšņi notika valūtas devalvācija - tengas vērtība nokrita par 40%. Mācība - riski ir jāapdrošina ne tikai savās mājās, bet arī ciemos. Pagaidām to dara vien 5% eksportējošo uzņēmumu. Pārējie risku uzņemas paši, nevis pārliek to uz valsti vai apdrošinātājiem.



Komentāri [1]
#
par ārzonām pastāstīsiet? 19.jūnijs 2017 13:37 atbildēt
Bet ir arī tādi, kuri "eksportē" naudiņu? Ko Latvija tur zaudē?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers