Nordea veiktā aptauja par uzkrājumiem atklāj, ka Latvijā vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju sagaida savu ienākumu palielināšanos tuvāko 5 gadu laikā, bet 25% uzskata, ka šajā laika periodā viņu ienākumi paliks līdzšinējā līmenī.
“Šie rezultāti ir jāuztver ar piesardzību, jo parāda izteikti optimistisku iedzīvotāju attieksmi pret turpmāko ekonomikas attīstību. Jāatceras, ka pēc kāpuma vienmēr seko arī kritums, tāpēc iegūtos papildu ienākumus labāk novirzīt uzkrājumu veidošanai, nevis jaunu papildu tēriņu radīšanai,” saka Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.
Inflācija uzņem apgriezienus
Ekonomiskai izaugsmei nostabilizējoties un bezdarbam samazinoties, sagaidāms, ka Latvijā inflācija tuvākajā laikā pakāpeniski pieaugs. Pēdējo 4 līdz 5 gadu laikā vidējā darba samaksa ir pieaugusi par aptuveni piektdaļu, kas attiecīgi arī uzņēmumiem - darba devējiem - liek pacelt cenas piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem. Šī ķēdes reakcija lielā mērā ļauj pieņemt, ka arī tuvākajos gados iedzīvotāju ienākumu palielināšanās turpināsies.
Esam sākuši tērēt un atļauties vairāk - redzam, ka ekonomika nostiprinās un sabiedrība sāk dzīvot ar plašāku vērienu. Taču jāpatur prātā, ka arī atalgojuma palielināšanās stimulē jaunu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, tāpēc aptaujā atspoguļotais optimisms kā tendence jāvērtē ļoti piesardzīgi. Stabilitātes nodrošināšanai pirms lielu pirkumu veikšanas vienmēr jāpadomā arī par uzkrājumu veidošanu.
Svarīgi veikt uzkrājumus
Latvijā ieguldījumu kultūra un tradīcijas attīstās lēnām. Bieži vien uzskatām, ka ieguldīt var tikai turīgākie. Patiesībā ieguldīt var ikviens no mums, sākot pat ar 30 līdz 50 eiro mēnesī. Jāņem vērā, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas produktos. Uzkrājumu veidošana ir reāla iespēja uzlabot savu finansiālo stabilitāti un labklājību ilgtermiņā, domājot arī par vecumdienām. Nav noslēpums, ka cilvēka dzīves ilgums ar katru gadu palielinās, bet valsts piešķirto pensiju apmēri joprojām neatbilst reālajām cilvēku ikdienas vajadzībām.
Pēc krīzes esam kļuvuši piesardzīgāki un nopietnāk izvērtējam savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti pieminam tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Visbiežāk mūs iegāž emocionāli pirkumi un ikdienas našķi, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Pārdomājot savus pirkumus, ietaupītos līdzekļus noteikti varētu novirzīt uzkrājumu veidošanai.
Eksperti iesaka apņemties jau no pašas pirmās darba dienas savā nākotnē ieguldīt vismaz desmito daļu algas.
