Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vakar apliecināja, ka Latvijas paviljons izstādē Astana Expo 2017 ir uzcelts.
Valdība pilnvaroja LTRK organizēt Latvijas piedalīšanos pasaules izstādē pēc tam, kad Latvijas piedalīšanās iepriekšējā izstādē Milānā 2015. gadā izjuka. Toreiz Ekonomikas ministrija jau bija sākusi dalīt pasūtījumus kopā 5,6 miljonu eiro apmērā, bet līdz ar valdības un ekonomikas ministra nomaiņu konstatēja, ka izpildītāji nerīkojoties atbilstoši pasūtījumam. Ekonomikas ministrija un izpildītāji iegrima tiesu procesos, un Latvijas līdzdalība izstāde tika atsaukta, par ko itālieši apvainojās.
Neveiksmīgās pieredzes dēļ Latvija tomēr nedrīkstēja izlaist arī tagadējo izstādi Kazahstānā, kur Latvijas nepiedalīšanās tiktu uztverta daudz sāpīgāk par solījumu laušanu Itālijā. Izstādei ir jāapliecina Kazahstānas jaunizveidotās galvaspilsētas Astanas nozīme pasaules mērogā, tāpēc Kazahstānai un tās prezidentam Nursultanam Nazarbajevam būtu sāpīgi uzzināt, ka šos centienus ignorē kāda no tām valstīm, kas reizē ar Kazahstānu izlobījās no Padomju Savienības. Latvijas nenonākšana iepriekšējā izstādē lieku reizi liecina, cik grūti izstādes organizatoriem paredzēt, kā īsti šis pasākums izvērtīsies. Tāpēc kazahi izsakoties ļoti piesardzīgi, ka gaida izstādē divus līdz piecus miljonus apmeklētāju, no kuriem 85% varētu deleģēt 18 miljoni Kazahstānas iedzīvotāju, bet pārējie savāksies no visas pasaules. J. Endziņš rēķinās ar vismaz 110 tūkstošiem apmeklētāju Latvijas paviljonā, ja izstādes kopējais apmeklētāju skaits izrādīsies tuvāks diviem, nevis pieciem miljoniem.
Atsauci uz kopīgu pagātni ar Kazahstānu Latvija cenšas maksimāli izmantot tad, kad jāatrod noiets Dzintara produkcijai vai jāmēģina piesaistīt ārzemju studentus. Šobrīd visaktuālākā tēma ir Kazahstānas iesaistīšana dzelzceļa kravu pārvadājumos starp Latvijas ostām un Eirāzijas plašumiem, no kuriem lielu daļu pārklāj sliežu ceļi tādā platumā, kāds arī Latvijā palicis mantojumā no Padomju Savienības. Šis apstāklis padarīja Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš par galveno LTRK partneri izstādes rīkošanā.
Valdība izstādes rīkošanā nepiedalās ne ar savu vārdu, ne ar savu naudu. Rezultātā pasākuma budžets Latvijas pusē sarucis līdz apmēram 800 tūkstošiem eiro, kas jāsamet uzņēmumiem, kuri izstādē šādā vai tādā veidā piedalīsies. Šo uzņēmumu skaitā vēl iespējams iekļauties divos veidos, vai nu braucot uz Astanu un saņemot LTRK palīdzību kontaktu meklēšanā, lai izstādē satiktos ar noteiktu valstu vai nozaru pārstāvjiem, vai arī sūtot uz turieni videomateriālu par sevi, saņemot videoprezentācijas no tiem Kazahstānas un citu valstu uzņēmumiem, kuri izmantos izstādi, lai meklētu darījumu partnerus Latvijā. Šo jauno iespēju nodrošinās informācijas tehnoloģiju uzņēmums Squalio.
Izstāde tiks atklāta 10. jūnijā un turpināsies līdz 10. septembrim. Īpaši Latvijai būs veltīts 9. jūlijs, kuru savā darba kārtībā iekļāvis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņa darba vizīte Kazahstānā paredzēta 9. un 10. jūlijā.
Latvijas samērā pieticīgo izstādes budžetu nākas kompensēt ar paviljona arhitektes Agnese Lāces izdomu, kā vislabāk iekārtot Latvijas paviljonu 365 kvadrātmetru platībā. Tas pats sakāms par izstādes dalībnieku tērpu autoru Bruno Birmani un Latvijas māksliniekiem, kuri piedalīsies izstādes pasākumos.
