Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā

2016.gadā ģimenes ārstu neapmeklēja piektā daļa iedzīvotāju

© Aigars Eglīte/ F64 photo agency

Pērn ģimenes ārstu nav apmeklējuši 22% Latvijas iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2016.gadu.

Lielākais īpatsvars jeb 44% iedzīvotāju ģimenes ārstu gada laikā bija apmeklējuši vienu vai divas reizes, trīs līdz četras reizes ārstu apmeklēja 18% iedzīvotāju, piecas līdz sešas reizes - 9%, savukārt vairāk par septiņām reizēm ģimenes ārstu gada laikā apmeklēja 7% iedzīvotāju.

Bezmaksas profilaktisko veselības pārbaudi pie sava ģimenes ārsta pērn nav veikusi lielākā daļa jeb 65% iedzīvotāju. Pēdējā gada laikā profilaktisko pārbaudi veica 15% iedzīvotāju, periodā no viena līdz trim gadiem šo pārbaudi veikuši 11% iedzīvotāju, bet vairāk nekā pirms trīs gadiem - 9%.

Ārstu-speciālistu gada laikā ne reizi nebija apmeklējuši 44% iedzīvotāju, 36% speciālistu bija apmeklēšu vienu vai divas reizes, savukārt vairāk par trīs reizēm ārstu-speciālistu bija apmeklējuši 20% iedzīvotāju.

Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Pēc SPKC datiem, gada laikā slimnīcā, specializētā klīnikā vai dienas stacionārā ne reizi nebija atradušies 87% iedzīvotāju, vienu vai divas reizes šajās ārstniecības iestādēs bija atradušies 12% iedzīvotāju, 1% iedzīvotāju iestādēs bija atradušies trīs vai četras reizes, savukārt 0,4% iedzīvotāju bija šīs iestādes apmeklējuši pat piecas un vairāk reizes.

Lielākā daļa jeb 91% iedzīvotāju ne reizi gada laikā nebija saukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību, savukārt 8% bija lūguši palīdzību vienu vai divas reizes. Apmēram 1% iedzīvotāju ātro palīdzību bija saukuši trīs līdz četras reizes, bet 0,5% - piecas un vairāk reizes.

SPKC pētījuma tapšanas laikā notika 3596 intervijas. Kopumā aptaujā bija 128 jautājumi, kuri ietvēra informāciju par respondentu sociāldemogrāfisko raksturojumu, veselību un tās aprūpi, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un apmierinātību ar tiem. Tāpat respondentiem tika uzdoti jautājumi saistībā veselības paradumiem un centieniem tos mainīt, kā arī respondentu attieksmi pret veselību, veselības un drošības veicināšanu.