Energoapgādes tīklu drošība kļuvusi par milzīgu problēmu, sacīja Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu energoapgādes tīkli pēdējos divos gados piedzīvojuši uzbrukumus no hakeriem, kas, visticamāk, saistīti ar Krieviju, aģentūrai "Reuters" atklājuši vairāki avoti.
Ozoliņš nevarēja apstiprināt, vai Baltijas valstu energoapgādes tīkli pēdējos divos gados piedzīvojuši uzbrukumus no hakeriem, jo viņa rīcībā nav šādas informācijas. Taču viņš dzirdējis par diviem hakeru uzbrukumiem pagājušā gada beigās energoapgādes tīkliem Ukrainā - Kijevā un Rietumukrainā. Tomēr Ozoliņš atzina, ka energoapgādes tīklu drošība ir kļuvusi par milzīgu problēmu arī Baltijā.
"Tā pašlaik pārvērtusies par superproblēmu. Mēs esam uzbūvējuši milzīgu dabasgāzes un elektrības tirgu, kurā ievedam patērētājus. Patērētāji kļūst par tirgus dalībniekiem, enerģijas ražotājiem un savu iekārtu pārvaldītājiem. Jo šīs sistēmas kļūst lielākas un pilnīgākas, jo lielāki huligānu un mērķtiecīgu kiberuzbrukumu draudi pastāv. Mēs esam iegājuši jaunā nedrošības fāzē," viņš sacīja.
Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency
Pēc Ozoliņa teiktā, pastāv arī risinājumi energoapgādes tīklu drošības nepilnībām. "Bez šaubām jebkurai jaunai tehnoloģijai ir savi trūkumi, bet tāpat arī risinājumi. Kādi būs labākie risinājumi, mēs pašlaik vēl nevaram uzminēt, bet viena lieta pilnīgi skaidra - ja patērētāji, sevišķi elektrības patērētāji, paši kļūs par ražotājiem, ko atļauj jaunās saules un vēja tehnoloģijas, tad šādas sistēmas paliek drošākas. Ja pats ražojat elektrību, jūs vienmēr varat saglabāt drošības saliņu paši savā pagalmā, paši savā teritorijā. Tas ir viens no, manuprāt, efektīvākajiem līdzekļiem aizsardzībā pret energoapgādes traucējumiem. Ja arī lielā sistēma tiek nopietni traucēta un novesta līdz sabrukumam, tad atsevišķi patērētāji saglabās iespēju apgādei. (..) Domāju, ka tas būs ceļš, uz kuru jāvirzās kopīgi gan enerģijas piegādātājiem, ražotājiem, izplatītājiem un pašiem patērētājiem," teica Ozoliņš.
Vienlaikus viņš izslēdza, ka tiesiskā regulējama pilnveidošana varētu novērst iespējamus hakeru uzbrukumus energoapgādes tīkliem. "Mēs nevaram ar tiesisko regulējumu aizliegt ievēlēt [ASV prezidentu Donaldu] Trampu vai [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu. Esam vidē, kas iedarbojas gan uz cilvēka psihi, gan instrumentiem un mehānismiem. To aizliegt nevar, bet hakerus, bez šaubām, ir skarbi jāsoda. Viņus jāizķer un ar viņiem nežēlīgākā veidā jāizrēķinās," teica Enerģētikas drošības komisijas vadītājs.
Viņš arī atzina, ka uzbrukumi energosistēmām ir efektīvākais veids kā nodarīt kaitējumu iespējamam pretiniekam. "Ja kaut uz dažām stundām pārtrauksim elektrības apgādi Rīgā, iedomājieties, kāds haoss sāksies. Tāpat ir jebkurā objektā," teica Ozoliņš.
Jau ziņots, ka aģentūrai "Reuters" vairāk nekā desmit avoti, tostarp tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, privātie izmeklētāji un nozares amatpersonas, apgalvoja, ka hakeri ielauzušies Baltijas valstu energoapgādes tīklos, paralēli sarīkojot daudz nopietnākus kiberuzbrukumus Ukrainā.
Avoti "Reuters" atklājuši, ka 2015.gada beigās hakeri uzbrukuši interneta tīklam, kas tika izmantots Baltijas energosistēmu vadīšanai, traucējot tā darbību, bet nepārtraucot elektroenerģijas piegādi. Turpretī 2015.gada nogalē uzbrukums sarīkots vēl vienam Baltijas energotīklam. Šoreiz hakeri uzbrukuši tīkla adapteriem STEC (serial-to-ethernet converters), kas savieno apakšstacijas ar centrālo kontroli, atklāja divi citi avoti, piebilstot, ka hakeru uzbrukuma dēļ traucējumi neesot radušies.
Avoti norādīja, ka aizdomās par uzbrukumiem tiek turētas Krievijas valsts organizācijas. Neatkarīgu apstiprinājumu šiem apgalvojumiem "Reuters" nav izdevies iegūt.
