Latvijā: Smagnēja likumdošana neveicina jaunu uzņēmumu veidošanu 1 komentāri
 
Latvijā

Smagnēja likumdošana neveicina jaunu uzņēmumu veidošanu

 
F64

«Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir sācies 52. darba gads, bet vēl arvien jūtamies jauni, jo skola ir piepildīta ar jauniem audzēkņiem un skolotājiem,» teic PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums direktore Ināra Ostrovska.

- Izglītības sistēma Latvijā ir nemitīgu pārmaiņu stadijā - kāda ir šodienas aktualitāte?

- Mēs priecājamies, ka valsts ar ES atbalstu realizē projektus, kas vērsti uz profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanu, ieviešot arī jaunus risinājumus, tostarp stiprinot duālo izglītību. Mūsuprāt, pats nozīmīgākais ir iespēja pilnveidot pasniedzēju zināšanas, radot dažādus konkursus un realizējot citus pasākumus, kas mūsu cilvēkiem palīdz uzlabot savu kvalifikāciju. Mēs ļoti ceram, ka šiem mērķiem paredzētais ES finansējums dos gaidīto atdevi. Jāatzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrija šajā virzienā aktīvi strādā un arī pedagogu algas profesionālās izglītības iestādēs ir pieaugušas.

Taču es esmu fundamentālu lietu piekritēja un atbalstītāja, tāpēc uzskatu, ka vairāk līdzekļu vajadzētu paredzēt ERAF projektiem, lai turpinātu uzlabot mācību iestāžu materiāli tehnisko bāzi.

- Pēdējos gados Daugavpils Būvniecības tehnikums ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas - renovēts mācību korpuss un uzbūvētas jaunas laboratorijas. Toreiz teicāt, ka atjaunotais tehnikums būs pavērsiens visā būvniecības nozarē un jaunie speciālisti būs ļoti pieprasīti darba tirgū. Vai tas ir attaisnojies?

- Pagaidām vēl nav sasniegts plānotais rezultāts, jo tas tiešā veidā saistīts ar būvniecības apjomiem valstī. Zināms, ka lielais būvniecības bums, ko izsauks pieejamie ES fondu līdzekļi pašvaldības un valsts infrastruktūras būvprojektiem, sāksies šogad un kulmināciju sasniegs jau nākamgad. Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka mūsu tehnikums seko līdzi pieprasījumam darba tirgū un piedāvā sagatavot speciālistus pieprasītākajās specialitātēs. Viens no jaunumiem ir atvērtā arhitektūras tehniķa mācību programma, kas šogad ieguva ļoti lielu atsaucību.

Man grūti samierināties ar esošo situāciju - trešā daļa mūsu audzēkņu aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Vai tiešām viņu darbu šeit nevajag? Vienlaikus būvkompānijas sūdzas, ka nepietiek kvalificēta darbaspēka. Es redzu, ka problēma ir darba samaksā - Latvijā jaunajam profesionālim bieži tiek uzticēti tikai palīgdarbi par ļoti zemu algu, savukārt ārzemēs skatās ne tikai uz gadiem, bet arī diplomu un prasmēm, par ko tiek attiecīgi samaksāts.

Tie, kuri neaizbrauc, darbu atrod, ja vien to vēlas -labi kotējas arī santehniķi un metinātāji. Man prieks par tiem, kuri cenšas papildināt savu izglītību un apgūt vēl kādu profesiju, un tādu nav mazums. Tomēr, kamēr valstī pastāvēs iespēja nestrādājot saņemt dažādus pabalstus, tikmēr kādi mēģinās izdzīvot arī slaistoties un neko nedarot. Protams, būtiska loma ir arī pastāvošajai likumdošanai attiecībā uz mazo biznesu - tā ir pārāk sarežģīta un smagnēja, lai mudinātu cilvēkus uzsākt personīgo biznesu.

- Par būvnieku darba kvalitāti bieži izskan neviennozīmīgs vērtējums. Vai tiešām viss ir tik slikti?

- Šajā jomā kaut kas nav īsti kārtībā visā valstī - būvnieki tiek kritizēti arī par to, kur nav vainīgi. Ja runāju par mūsu skolas audzēkņu kvalifikāciju, tad viņi tiek augstu vērtēti daudzās Eiropas valstīs. Visu laiku ir kaut kādas izmaiņas, pārmaiņas, paaugstinātas prasības. Tas liek domāt: varbūt vainīgi ir nevis būvnieki, bet ierēdņi, kuri nespēj sakārtot sistēmu. Būvnieki ir darītāji, nevis procesa virzītāji.

Arī runājot par publisko iepirkumu konkursos praktizēto zemākās cenas principu - man ir pamatotas šaubas, vai tas sniedz labu gala rezultātu. Zemākā cena nevar nodrošināt augstvērtīgu materiālu un mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu. Sanāk, ka ierēdņu izstrādātie noteikumi negatīvi ietekmē būvobjektu un moderno materiālu pielietojamību.

- Kuras tehnikuma profesijas ir vispopulārākās?

- Spriežot pēc pagājuša gada uzņemšanas rezultātiem, šobrīd vispieprasītākās ir autotransporta programmas - autodiagnostiķis un automehāniķis, otrajā vietā metālapstrādes programmas - dažādu tehnoloģiju metinātāji, kas ir pieprasīti arī Valsts nodarbinātības aģentūras programmā, bet trešajā vietā būvniecības programmas - apdares darbu tehniķis, būvtehniķis, ceļu būves tehniķis un arhitektūras tehniķis.

Mūsu tehnikuma stiprā puse ir ne tikai kvalitatīvs un mūsdienīgs mācību process, bet arī rekonstruētas dienesta viesnīcas pieejamība visiem reģiona jauniešiem. Tāpat sekmīgie audzēkņi saņem stipendiju, kas ir labs stimuls mācībām.

- Jaunietim vajadzīgas ne tikai mācības, bet arī iespēja izpaust sevi ārpus stundām. Kāda joma jūsu skolā ir visspēcīgākā?

- Mēs esam vissportiskākā profesionālā mācību iestāde. Zināmā mērā to nosaka lielais puišu īpatsvars - no kopējā 1300 audzēkņu skaita tikai 85 ir meitenes.

Mani ļoti priecē, ka dienesta viesnīcā dzīvojošie jaunieši ir nemitīgā kustībā - viņi ne tikai mācās, bet organizē sev dažādus konkursus un izklaides, piemēram, pankūku cepšanā un kulinārijā. Latvijai ir vajadzīgi ne tikai izglītoti, bet arī domājoši, radoši un par sevi pastāvēt protoši cilvēki. Ārvalstu un Rīgas kolēģi pēc vizītes Daugavpils Būvniecības tehnikumā ir patīkami pārsteigti, ka mūsu jaunieši prot pateikt paldies par pusdienām, sveicinās ar skolā ienākušiem cilvēkiem, lasa grāmatas un dara citas lietas, kas mūsdienu sabiedrībā daudziem jau piemirsušās un tiek uzskatītas par nevajadzīgām. Mūsu izpratnē godīgums, cieņa vienam pret otru ir īstās vērtības, lai valsts kopumā ietu uz priekšu!

- Darba vidē balstīta profesionālā izglītība ir mērķis, kas pasludināts par vienu no izglītības sistēmas prioritātēm. Vai šī brīža situācija un likumdošana šim procesam ir labvēlīga?

- Latvijā ir ekonomiski aktīvākas un mazāk aktīvas teritorijas, ko nosaka gan dzelzceļa, gan ostas, gan citas nozīmīgas infrastruktūras pieejamība. Likumsakarīgi, ka ekonomiski aktīvākā ir valsts vidiene jeb 100 km rādiusā ap Rīgu, kur koncentrēta lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu. Tas nozīmē, ka minētajā reģionā ir daudz vairāk uzņēmēju kopumā un arī tādu, kuri gatavi iesaistīties duālās jeb darba vidē balstītas izglītības realizācijā. Diemžēl Latgalē esam sastapušies ar uzņēmēju neizpratni un informācijas trūkumu par to, kas tad īsti ir duālā izglītība un ko tā var sniegt gan uzņēmējam pašam, gan reģiona ekonomiskajai izaugsmei kopumā.

Jāatzīst, ka arī likumdošana arī nav sakārtota, jo nav īstas skaidrības ne par darba vidē balstītās profesionālās izglītības novērtējumu sistēmu, ne nepieciešamo meistaru piesaisti, ne arī atalgojumu un nodokļu slogu. Turklāt esošā likumdošana paredz, ka meistaram, kurš vada jaunā speciālista praktisko apmācību, ir jābūt arī pedagoģiskajai izglītībai. Mēs ļoti labi saprotam, ka starp labiem būvniecības speciālistiem - meistariem - pedagoģiskā izglītība ir ļoti reti kuram vai nav vispār. Tas nozīmē - ja uzņēmums vēlas iesaistīties duālās izglītības procesos, tam papildus jāinvestē arī meistaru izglītošanā.

Cerība, lai situācija mainītos, ir šajā plānošanas periodā no ES pieejamais finansējums meistaru apmācībai un citu izdevumu segšanai, lai uzņēmums bez papildu ieguldījumiem varētu iesaistīties duālās izglītības sistēmā.

Mūsu novērojumi liecina, ka jauniešiem ļoti patīk mācīties reālā darba vidē, taču ir vēl otra puse - ne visi uzņēmumi ir tik mūsdienīgi un ikdienas darbā izmanto tik modernas tehnoloģijas, kādas ir tehnikuma rīcībā un iekļautas mācību programmā.

Jāpiebilst gan, ka pirms diviem gadiem iesaistījāmies pilotprojektā, kurā sadarbojāmies ar ceļu būves kompāniju Binders. Šī pieredze bija vienkārši lieliska, jo process, tajā skaitā finansiālais atbalsts uzņēmumam, bija veidots pēc Vācijas pieredzes.

- Cik zināms, duālās izglītības princips kopumā ir pārņemts no Vācijas. Kā tas darbojas tur?

- Vācijā viss ir pilnīgi savādāk, tur duālo profesionālo izglītību finansē pēc citiem principiem - pusi apmaksā valsts, otru pusi uzņēmējs. Tas nozīmē, ka audzēknis uz skolu nāk jau ar savu daļu naudas, ko par viņu maksā konkrētais uzņēmums. Diemžēl Latvijā nav ieguvis popularitāti princips, ka uzņēmums pats sev audzina un apmāca jaunos kadrus - pie mums viss ir uz izglītības iestādes pleciem.

- Jūsu tehnikuma sastāvdaļas ir izvietotas arī Dagdā un Ludzā. Kāda ir to loma kopējā tehnikuma struktūrā?

- Šo struktūrvienību galvenais uzdevums ir dot iespēju tuvākās apkārtnes jauniešiem iegūt profesiju, kas noderīga konkrētajā darba tirgū. Šo skolu uzturēšana prasa arī papildu izdevumus, taču es uzskatu, ka nedrīkst visu rēķināt tikai naudā un likvidēt nerentablās skolas. Ari tur dzīvo cilvēki, un viņiem ir nepieciešama izglītība, jo ne visi var atļauties braukt mācīties uz lielajiem centriem. Īpaši gribu pieminēt Ludzas pašvaldības vadītāju Alīnu Gendeli, kas ir saprotoša un liels palīgs mūsu kopējā darbā. Arī Dagdas un Daugavpils pašvaldības ir ieinteresētas jaunās paaudzes profesionālajā izglītošanā. Ludzā un Dagdā vispopulārākās profesijas, kuru grupās dažkārt pat veidojas konkurss, ir santehniķis, krāšņu podnieks, būvnieks, kulinārs. Aktīvi strādājam ES atbalstītās programmas ietvaros, kas paredz profesionālo apmācību jauniešiem līdz 29 gadu vecumam. Labprāt apmācām arī bezdarbniekus, kuriem nav piemērotas profesijas. Gribu atzīmēt, ka ne visi bezdarbnieki grib aizbraukt no valsts - daudzi meklē iespējas izdzīvot šeit un uzturēt arī savas ģimenes.

Noslēgumā es gribu vērst uzmanību uz cilvēku patiesajām vērtībām un vērtību kritērijiem, atsaucoties uz Bībeli: neklausies manos vārdos, skaties manos darbos. Cilvēks ir jāvērtē pēc tā, ko un kā viņš dara, nevis cik skaisti viņš runā.



Komentāri [1]
#
lapa 12.aprīlis 2017 14:15 atbildēt
skandinavu bankas kangaram dambrovskim par lielo centibu izdabajot viniem norakstija dreilinu maju paradus.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers