Saruna ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski par Latvijas drošības riskiem, par radaru ieviešanas problēmām, par grūtībām lielo iepirkumu organizēšanā un bērnu apdraudējumiem dažādās interneta «spēlēs».
- Mūsu sarunas priekšvakarā notika kārtējais terora akts Londonā. Pie mums šādi terora akti, par laimi, nekad nav bijuši, bet kas tiek darīts, lai nebūtu arī turpmāk?
- Tieši tā, paldies dievam, pie mums nekas tāds nav bijis, bet diemžēl Eiropā tā ir kļuvusi par ikdienu. Pārrunājot šo gadījumu ar Drošības policijas (DP) vadību, varu apliecināt, ka tas neatsaucās uz Latviju un mums nav pamata paaugstināt terorisma draudu līmeni. Mums ir četri draudu līmeņi, un tas joprojām saglabājas zemākais. Tas, ko mēs darām, darīsim un mums ir jādara, ir galvenās pretterorisma iestādes - DP kapacitātes, analītisko spēju stiprināšana. Protams, kopējā pretterorisma sistēma nesastāv tik vien no DP. DP regulāri rīko mācības, lai pārbaudītu visu dienestu gatavību, un šeit tiek iesaistīts arī privātais sektors. Ir izteikti draudi dažādiem tirdzniecības centriem, līdz ar to no DP un mūsu puses tiek darīts viss, lai personas, kas par drošību atbild privātajā sektorā, tiktu iesaistītas šajā kopējā pretterorisma sistēmā.
- Ar terorismu saistītiem noziegumiem ārkārtīgi svarīga ir to prevencija, potenciālo teroristu atklāšana un aizdomīgu personu nonākšana drošības dienestu uzmanības lokā. Vai DP ir pietiekama kapacitāte, lai šo darbu veiktu?
- Pašlaik var apgalvot, ka jā. Viena no mūsu un visas Eiropas problēmām ir tā, ka personas, kuras pievēršas radikālajam islāmam, ir ne tikai tās, kuras dzimušas islāmticībā, bet konvertīti, kuri radikalizējas, pievēršas šai ticībai un pieņem tās radikālākās izpausmes. DP monitorē šo situāciju, un šodien varu teikt - mēs tiekam ar to galā.
- Svarīgs šīs kompleksās drošības sistēmas elements ir sabiedrības uzticība Drošības policijai. Diemžēl DP vadītājs Mežviets kļuvis slavens ar izteicienu, ka mazāk jākritizē valsts, jo tādējādi tiekot liets ūdens uz Krievijas propagandas dzirnavām. Kā vērtējat šādus izteikumus?
- Konstruktīva kritika ir vietā un ir sabiedrisko procesu neatņemama sastāvdaļa mūsu valstī. Ir pietiekami daudz iespēju kritizēt, un neviens vēl par kritiku nav saukts pie atbildības. Domāju, ka tas vairāk tika teikts, kā DP priekšnieks bija domājis šajā kopsakarā. Situācijā, kādā mēs atrodamies. Mums ir pietiekami liela, kā jūs minējāt, šo «dzirnavu» ietekme, tāpēc jautājums ir, ka kritikai jābūt pamatotai un konstruktīvai. DP redz noskaņojumu, un mērķim jābūt - neiet tajā virzienā, uz kuru vedina arī šī propaganda - pateikt, ka Latvija ir tāda neizdevusies valsts.
- Krīzes laikā tika samazināts finansējums, voluntāri slēgta Policijas akadēmija. Kā tas ietekmēja kriminālo situāciju valstī, un kā šīs sekas tiek pārvarētas?
- Kad stājos amatā, sapratu, ka prioritāte ir cilvēks, kurš to darbu dara. Bija daudz vajadzību, kas saistītas ar materiāli tehnisko vajadzību nodrošināšanu. Mēs varam iegādāties modernu tehniku visās jomās, bet, ja nebūs kvalitatīvi sagatavots darbinieks, tad tam nav nozīmes. Kopš Policijas akadēmijas likvidēšanas esam gājuši tajā virzienā, lai situāciju mainītu, un burtiski nesen valdībā izskatījām Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts policijas (VP) vecāko virsnieku izglītības sistēmas izveidi. Ir ieviesti jauni profesiju standarti un četras mācību programmas tieši VP - kārtības policijai, kriminālpolicijai, operatīvajam darbam un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai.
- Kurā augstskolā?
- Nupat bija publiskais iepirkums, kurā piedalījās Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Par uzvarētāju tika atzīta Stradiņa universitāte. Pamatideja ir, ka vairs negatavosim klasiskos juristus, kā bija agrāk, bet būs otrā līmeņa profesionālā bakalaura izglītība, virzīta tieši VP vajadzībām. Ja runājam par kopējo kriminogēno situāciju, tad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kriminālprocesu skaits valstī ir samazinājies par 3,8% un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits ir pieaudzis. Līdz ar to teikt, ka situācija pasliktinās - nepiekrītu. Varbūt nav tik strauja situācijas uzlabošanās, kā mēs vēlētos, bet visi priekšdarbi šajā virzienā ir izdarīti. Ja runājam par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izsaukuši paaugstinātu interesi publiskajā telpā, tad esam vienojušies ar VP priekšnieku Ķuža kungu, un ir izveidota specializētā nodaļa organizētās noziedzības apkarošanas birojā. Šīs nodaļas pamatuzdevums būs izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas var izraisīt vislielāko kaitējumu sabiedrības interesēm. Tie būs darbinieki, kuri koncentrēsies tikai uz šīm lietām, jo līdz šim vienam izmeklētājam varēja būt viens ļoti smags un komplicēts noziegums, bet viņam lietvedībā ir vēl 70 kriminālprocesi, kuri arī ir jāizmeklē. Tāpēc tika atbrīvots resurss, lai varētu koncentrēties tikai uz šīm lietām. Tās ir lietas, kurās saduras ļoti nopietnas intereses, kuras mērāmas daudzos miljonos. Šī nodaļa ir uzsākusi darbu 1. janvārī, un skatīsimies, kādi būs tās rezultāti. Tāpat mēs esam atbrīvojuši Kārtības policiju no kriminālprocesiem. Agrāk iecirkņa inspektoriem arī bija kriminālprocesi. Nododot šos procesus kriminālpolicijai, mēs gaidām, ka varētu uzlaboties prevencijas darbs un policijas klātbūtne (redzamība), kas varētu mazināt kopējo noziegumu skaitu, kas valstī ir virs 40 000 gadā.
- Jūs pieminējāt, ka cilvēks ir svarīgākais. Pirms kāda laika izskanēja aicinājumi ziedot naudu ugunsdzēsēju darba apstākļu uzlabošanai, jo viņiem pat skapīši bija nožēlojamā stāvoklī. Kas ir darīts, lai situāciju mainītu?
- Tas bija 2012. vai 2013. gads, precīzi vairs neatceros, kad man izdevās panākt to, ka pirmo reizi pietiekami nopietns finansējums - 25 miljoni latu - tika novirzīti jaunu transporta līdzekļu iegādei par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz tam tas nebija. Un otrs, aptuveni 9 miljoni latu tika novirzīta tieši tam, lai būvētu jaunos depo. Tā ka situācija lēnām uzlabojas. Nesen ielikām arī kapsulu jaunam Skrundas depo. Esam nodevuši ekspluatācijā virkni depo. Tie ir pirmie depo par valsts līdzekļiem. Nesen biju Valkā, runāju ar glābējiem, un viņi ir ļoti apmierināti. Kopumā par to naudu, kuru es minēju, tiks iegādāti 93 jauni transporta līdzekļi. Pakāpeniski ugunsdzēsēji saņems šos jaunos transporta līdzekļus. Arī tas ekipējums, kas nonāk viņu rīcībā, ir modernākais, kāds ir. Situācija uzlabojas gan darba apstākļu jomā, gan ar jauno atalgojuma sistēmu, gan veselības aprūpi, gan izdienas pensijām.
- Ja runājam par jaunām mašīnām, tad 2014. gadā bija iepirkums 40 jaunām mašīnām, kur privātai kompānijai tika izrādīta liela pretimnākšana, izsniegts avansa maksājums, un šis iepirkums izraisīja Iepirkumu uzraudzības biroja pretenzijas. Policijas vadītājam Intam Ķuzim tika uzlikts 400 eiro naudas sods. Kā vērtējat šo iepirkumu un vai jaunajos iepirkumos domājat mācīties no vecajām kļūdām?
- Runājot par kļūdām, esmu pārrunājis to ar VP priekšnieku, un secinājums ir tāds, ka ir divas jomas iepirkumos, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tas nav izņēmums tikai VP, bet valstī kopumā. Runa ir par apjomīgu transportlīdzekļu iegādi, un otrs - ātruma mērīšanas ierīču iegādi. Tie ir apjomīgi publiskie iepirkumi un izsauc lielu interesi no komersantu puses. Latvijas tirgus ir tāds, kāds tas ir. Tas saistīts ar daudzām sūdzībām, pārsūdzībām. Šajā konkrētajā gadījumā, ko jūs pieminējāt, tas bija saistīts ar EP prezidentūru. Toreiz VP priekšnieks bija ļoti nopietnas izvēles priekšā. Ja viņš nebūtu parakstījis šo avansa maksājumu, mums nebūtu iespēju nodrošināt prezidentūru ar atbilstošiem valsts policijas transporta līdzekļiem. Viņš šo lēmumu pieņēma, un Iepirkumu uzraudzības birojs uzlika administratīvo sodu. No formālās puses viņš, jā, procedūru pārkāpa, bet vismaz pirmā instance [tiesa] lēma, ka nevar to vērtēt tikai formāli, bet jāvērtē kopsakarā, un atzina, ka viņa rīcība bija valsts interesēm atbilstoša. Bet, protams, mēs mācījušies esam. Arī šis pēdējais stāsts, kas bija saistīts ar autobusu iegādi no kompānijas A26 (A26 uzvarēja iepirkuma konkursā par operatīvā transporta piegādi ar jaunās paaudzes motoru. Tomēr policijai tika nodotas pavisam citas, līgumam neatbilstošas mašīnas - red. piebilde), arī tur kaitējums valsts budžetam netika nodarīts. Tur pat ir kriminālprocess, jo ir pamats aizdomām, ka nav bijusi godprātīga rīcība no komersantu puses. Šis līgums ir pārtraukts, un katra šāda gadījuma negatīvā pieredze tiek ņemta vērā. Tas nenozīmē, ka VP nespēj realizēt iepirkumus. Tie diemžēl izstiepjas, pārsvarā šo pārsūdzību dēļ.
- Jūs bijāt ministrs, kurš pārtrauca sadarbību ar iepriekšējo satiksmes ātruma mērītāju (radaru) uzstādītājiem. Kāpēc netika izmantotas viņu iekārtas un jau izveidotā infrastruktūra?
- Stājoties amatā, vēl neapzinājos, kādā situācijā ir šis iepirkums. Jau pirmajās sarunās ar VP vadību tiku informēts, ka ir problēmas ar saistību izpildi no komersantu puses. Tas bija publisks iepirkums, kas uzliek zināmus rāmjus un līguma noteikumus. Ļoti būtiski kavējās termiņi, kuros komersants neīstenoja stacionāro radaru uzstādīšanu. Tika mēģināts tos aizvietot ar pārvietojamiem radariem. Jāatceras arī sabiedrības nosakņojums pret šo projektu. Pamata kļūda bija tā, ka atšķirībā no Igaunijas sabiedrība netika pietiekami sagatavota un informēta. Gribu uzsvērt, ka bija komersanta saistību neizpilde. Process ilga vairāk nekā gadu, līdz tas nonāca līdz līguma pārtraukšanai.
- Rezultātā trīs gadus vispār nebija radaru. Vai nebija iespēju pārpirkt jau esošos radarus?
- Gribu apliecināt, ka tas nebija nekāds politisks lēmums. Šis bija civiltiesisks līgums. Mēs aicinājām speciāli nolīgtu auditoru to izvērtēt, un secinājums bija, ka šis līgums ir jāpārtrauc un nākamajam iepirkumam jābūt bez privātā komersanta kā sadarbības partnera iesaistes, ar kuru kaut kādā veidā tiek dalīti ienākumi. Slēdziens bija saistīts no ekspertu puses, tāpēc gribu noraidīt pārmetumus, ka kaut kādā vienā piegājienā projekts tika likvidēts. Tieši otrādi, visās manās publiskajās diskusijās, kur man ne tos labākos vārdus veltīja, mēs tieši akcentējām, ka šādu radaru esamība ir drošībai nepieciešama, taču vēlreiz uzsveru: ja nav iespējams izpildīt līguma saistības, tad pēc tam, ja tāds līgums kaut kādā politiskā veidā tiktu stutēts, tad gan būtu daudz dažādu jautājumu.
- Kas, jūsuprāt, ir atbildīgs par to, ka vairākus gadus radaru uz ceļiem nebija? Bijušais CSDD priekšnieks Edmunds Zivtiņš saka - ja šā pārrāvuma nebūtu, tad jau tagad bojā gājušo skaits būtu zem simta gadā (pērn 157).
- Skatoties un vērtējot līgumu, kurš tika noslēgts 2011. gadā un kuru es saņēmu mantojumā, bija pilnīgi skaidrs, ka uzņemtās saistības komersants nevar izpildīt. Problēma bija komersanta saistību neizpilde. Tāpēc otrreiz, kad tika vērtēts, kādu ceļu iet, tika izlemts, ka piesaistīt komersantu ir ļoti riskanti. Negribu apstrīdēt Zivtiņa kunga aprēķinus, cik mēs varētu izglābt, bet situācijai, pie kuras strādājam, ir jāuzlabojas. Toreiz iespēja saglabāt tos fotoradarus... no savas puses mēs meklējām risinājumus likuma robežās, lai, tieši otrādi, šo projektu īstenotu. Tajā brīdī, kad sapratām, ka projekts netiks īstenots, tad tur nebija citu variantu kā to pārtraukt.
- Kāpēc netika strauji organizēts jauns iepirkums? Kāda šobrīd ir situācija ar pārvietojamiem radariem?
- Reāli tā situācija ir tāda, ka jaunais iepirkums sākās ar pārsūdzībām, tāpēc tas nedaudz iekavējās, bet uz priekšu iet un stacionārie radari tiks uzstādīti. Attiecībā uz pārvietojamiem radariem jāatzīst, ka pašlaik tas ir iepirkuma stadijā. VP paredzēts iegādāties 15 pārvietojamos fotoradarus. Es jums precīzi nepateikšu, cik tālu tas ir, bet zinu, ka arī tur bija pārsūdzība. Pašlaik VP rīcībā ir četri pārvietojamie radari, kas ir iegādāti vēl 2007. gadā. Nepateikšu, cik no tiem ir aktīvajā darbībā, jo skaidrs, ka ir pagājuši desmit gadi un iekārtas noveco, tās jāremontē. Ceram šogad realizēt divus virzienus - pārvietojamos fotoradarus un 40 netrafarētos transporta līdzekļus, kurus paredzēts iegādāties, lai kontrolētu agresīvo braukšanu. Tie tiks sadalīti pa reģioniem. Tas būtu nopietns ieguldījums, lai atturētu traukties pa ceļiem nepārdomāti. Pagājušajā gadā mums izdevās panākt, ka bojā gājušo skaits uz ceļiem bija par 20 cilvēkiem mazāks.
- Internetā izplatās spēles, kuru dalībniekiem jāizpilda dažādi arvien pieaugošas bīstamības uzdevumi. Lai sasniegtu visaugstāko līmeni, beigās ir jāizdara pašnāvība. Pazīstamākā no šīm spēlēm saucas Zilais valis. Var prognozēt, ka līdzīgas ietekmēšanas spēles nākotnē parādīsies arvien vairāk. Kas tiek darīts, lai mazinātu šāda veida apdraudējumu interneta telpā?
- Kad parādījās pirmie signāli, es to uztvēru ļoti nopietni. Ir saņemti ap 20 iesniegumu par šīm spēlēm, un VP tos ir vērtējusi. Pagaidām nav konstatēta kādas personas apzināta rīcība, kas gribētu šo procesu vadīt ar kaitējuma nodarīšanas mērķi. Nemaz nerunājot par kādu letālu iznākumu. Esam iniciējuši vairākas sanāksmes, kur piedalījušies arī Bērnu aizsardzības centra pārstāvji, VP prevencijas centra pārstāvji, un situācija ir vispusīgi vērtēta. Ja runājam par kādiem konkrētiem gadījumiem, kur ir nodarīti miesas bojājumi un bažas par kādu šādu ietekmi, tad tas ir kriminālprocess, un katrs gadījums jāvērtē individuāli.
- Vai tiek domāts par struktūrvienības izveidi, kas nodarbotos ar noziegumiem interneta vidē?
- Skaidrs, ka internets tiek monitorēts. Problēma, visticamāk, ir prevencijas jomā, un jāatzīst, ka mums ir jauniešu kategorija, kura nav gatava pateikt - nē. Tas ir bīstamākais. Atšķirt, kurā brīdī beidzas spēle un tas pāraug situācijā, kad bērns vai pusaudzis nodara sev miesas bojājumus. Tas ir ģimenes, pedagogu darbs - iemācīt kritiski vērtēt šo informāciju. Iemācīt pateikt nē un izskaidrot, kas tās vispār ir par spēlēm.
