Veselības ministrija apgalvo, ka plānotās izmaiņas radioloģijas tarifa pārskatīšanā neskars mediķu atalgojumu, proti, tas nesamazināšoties. Pretēji ministrijai Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka tarifu aprēķināšanā ir pieļauta kļūda un tas izraisīs kritisku atalgojuma samazināšanos ārstiem radiologiem un radiologu asistentiem.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam Veselības ministrija sagatavojusi piedāvājumus saistībā ar radioloģijas tarifu pārskatīšanu. Darba grupas ietvaros ir izvērtēts un izstrādāts radioloģijas izmeklējumu apmaksas tarifu projekts, pārskatot iekārtu amortizācijas piemaksas daļu datortomogrāfijas, ultrasonogrāfijas un magnētiskās rezonanses un rentgena iekārtām. «Tarifs bija jāpārskata, izvērtējot finansējuma izlietojumu veselības nozarē un ņemot vērā, ka iekārtām laika gaitā ir ievērojami samazinājušās cenas, lai arī amortizācijas piemaksas līdz šim saglabājušās iepriekšējo aprēķinu līmenī,» saka O. Šneiders. Izstrādātajā radioloģijas izmeklējumu apmaksas tarifu projektā paredzēts, ka amortizācijas piemaksas daļa tiek noteikta pēc vienotiem principiem, turklāt pārskatīts ir tieši iekārtu amortizācijas izmaksu apjoms, nevis atalgojuma sadaļa - tā nemainīsies.
Veselības ministre Anda Čakša sacīja, ka līdz šim radioloģijas tarifs bijis augstāks nekā citur. Tiek lēsts, ka tā peļņa ir ap 30 procentiem. Nemaksājot tik daudz par amortizāciju, ietaupītā nauda aizies radioloģisko izmeklējumu veikšanai tieši stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļām, lai tur šos izmeklējumus varētu veikt diennakts režīmā. Līdz šim par to netika maksāts, rezultātā veidojās situācija par labu ārstniecības iestādēm, kas nodrošina izmeklējumus pacientiem tikai ambulatori.
Tomēr Veselības aprūpes un darba devēju asociācija pacientus biedē: no 1. aprīļa daudzi ultrasonogrāfijas un radioloģijas pakalpojumi, ko apmaksāja valsts, iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami. Par šiem pakalpojumiem iedzīvotājiem turpmāk nāksies maksāt pašiem vai gaidīt vēl garākās rindās. Medicīnā valsts jau tā ir noteikusi zemus tarifus, un, tos vēl samazinot, vairs nebūs speciālistu, kuri būs gatavi par tik zemu samaksu vispār turpināt sniegt diagnostiskās radioloģijas pakalpojumus. Līdzīga situācija nepareizi izstrādātu tarifu dēļ Latvijā ir pieredzēta, piemēram, ginekoloģijas un bērnu zobārstniecības jomā, kur zemo tarifu dēļ valsts apmaksātie pakalpojumi pacientiem ilgstoši būtībā nebija pieejami.
Pretēji ministrijas teiktajam, M. Rēvalds apgalvo, ka tarifa samazinājums skars algas radiologiem: «Iespējams, kļūdas cēlonis ir maldīgais priekšstats, ka ārsta darba alga tiek rēķināta tikai no tarifa algas daļas. Ņemot vērā ilgstoši zemos tarifus, lielākā daļa ārstniecības iestāžu algu aprēķina no tarifa kopējās summas, tajā skaitā arī no pacienta iemaksas un amortizācijas sadaļas.» Asociācija min datus, ka 97 procenti radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 90 procenti radiologu asistentu nav gatavi strādāt par jaunajā tarifu projektā norādīto atalgojumu.
