Sagatavošanās darbi Kanādas vadītā NATO starptautiskā bataljona uzņemšanai notiek pēc plāna, norāda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Šodien Bergmanis piedalījās Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sadžana organizētajā sanāksmē daudznacionālā bataljona līmeņa kaujas grupas dalībvalstīm, kur kopā ar Kanādu un Latviju bija pārstāvētas arī Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
"Kanādas vadītās daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas ierašanās Baltijā ir atturēšanas politikas elements un parāda NATO dalībvalstu vienotību. Tā ir NATO atbilde uz Krievijas pieaugošajām militārajām aktivitātēm reģionā daudzu gadu garumā," norādīja Bergmanis.
Bergmanis kolēģus informēja par progresu, gatavojoties uzņemt sabiedroto karavīrus Latvijā, norādot, ka visi darbi norisinās, kā plānots. Viņš apliecināja, ka Aizsardzības ministrija risina infrastruktūras nodrošinājuma jautājumu, efektīvi plānojot gan esošo militāro objektu kapacitāti un noslogojumu, gan sekmējot ātrāku jaunu objektu būvniecību normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
"Sanāksmes laikā apliecināju sabiedrotajiem, ka Latvija kā uzņemošā valsts dara visu nepieciešamo, lai pēc iespējas ātrāk varētu izvietot Kanādas vadīto kaujas grupu, tādējādi īstenojot pērn NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus," norādīja Bergmanis.
Ministrs vēlreiz izteica pateicību visām valstīm, kas apņēmušās iesaistīties Kanādas vadītajā daudznacionālajā bataljona lieluma kaujas grupā Latvijā, īstenojot Varšavas samitā pieņemtos lēmumus.
No 15. līdz 16.februārim aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis piedalās NATO ministru sanāksmē Briselē, kur diskutē par alianses jaunajiem izaicinājumiem, kā arī aizsardzības un atturēšanas spējām un to ieviešanu.
Jau ziņots, ka Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam, iepriekš žurnālistiem apliecināja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Pirms tam - ziemas beigās, pavasarī - Latvijā ieradīsies nelieli kontingenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības ierašanos.
Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, taču būs karavīri, kas dienēs Rīgā un Lielvārdes bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās. Pirmās mācības jau ir saplānotas un tās notikšot Ādažos.
Karavīru uzturēšanās ilgums ir katras bataljonā iesaistītās valsts nacionālā atbildība, ņemot vērā militāro tēriņu iespaidu uz katras valsts ekonomiku, skaidroja Kalniņš. Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.
Paralēli bataljonam Latvijā joprojām turpina uzturēties ASV karavīru vienība, kas rotācijas kārtībā atrodas kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas. Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegrādas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizēta vienība.
