Lai gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu apsūdz par to, ka viņš piedalījies lemšanā par sulu termināļa projekta skicēm, Ventspils brīvostas valdes sēdes protokolā skaidri norādīts, ka A. Lembergs šā lēmuma pieņemšanā nav piedalījies.
Sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, A. Lembergs norādīja, ka šis fakts nepārprotami demonstrē to, ka prokurori cēluši nepamatotu apsūdzību.
2003. gada 9. maijā, uzklausot Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa ziņojumu, Ventspils brīvostas valde lēma par sulu termināļa celtniecību Ventspils brīvostā: «Konceptuāli atbalstīt sulu pārkraušanas un pārstrādes kompleksa izveidi Ventspils brīvostas teritorijā. Ventspils brīvostas pārvaldei sākt izpētes darbus, kas attiecas uz projekta publisko daļu. Lūgt akciju sabiedrībai Ventspils tirdzniecības osta iesniegt detālo plānojumu, skiču projektu, ņemot vērā esošās piestātnes.»
Mantisku interešu nemaz nevar būt
Tā kā no apsūdzības izriet, ka A. Lembergs šā lēmuma pieņemšanā ir piedalījies, viņš par šo apsūdzības epizodi sniedza liecības.
Vispirms A. Lembergs vērsa tiesas uzmanību, ka šajā lēmumā attiecībā uz Ventspils tirdzniecības ostu tiek lūgts tikai un vienīgi iesniegt detālo plānojumu: «Ja Ventspils tirdzniecības osta iesniegs detālo plānojumu, skiču projektu, ņemot vērā esošās piestātnes, tad šo pašu skiču projekta vai detālā plānojuma iesniegšana nekādā veidā nenodrošinās Ventspils tirdzniecības ostas saimniecisko darbību. Apsūdzībā, runājot par interešu konfliktu, ir apgalvots, ka piedalīšanās lēmuma pieņemšanā esot ietekmējušas manas un manu bērnu mantiskās, materiālās intereses. Bet šāds lēmums - lūgt Ventspils tirdzniecības ostu iesniegt detālo plānojumu, ņemot vērā esošās piestātnes - nekādas materiālās, mantiskās intereses interešu konflikta likuma izpratnē nevarēja radīt. Citiem vārdiem, nevarēja radīt ienākumus nedz man, nedz maniem bērniem, nedz arī mantas vērtības pieaugumu. Detālā plānojuma skiču iesniegšana un to izgatavošana rada Ventspils tirdzniecības ostai tikai izdevumus. Diemžēl apsūdzībā vairāk nekas konkrēti nav teikts, konkrēti, kā šis lēmums ietekmēja manas un manu radinieku mantiskās, materiālās intereses. Es nesaprotu apsūdzību.»
Apsūdzībā apgalvots, ka būtiskais kaitējums, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā, izpaudies tādējādi, ka A. Lembergs nav nodrošinājis «tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās». Par šo sadaļu A. Lembergs liecināja sekojošo: «Godātā tiesa, ar šādu lēmumu, ja esmu tajā piedalījies, nekādas tiesību normas un to tiesiska, precīza un efektīva piemērošana publiski tiesiskajās attiecībās nevarēja tikt pārkāptas. Ventspils tirdzniecības ostai tiek izteikts lūgums, un lūgums nu nekādi nepārkāpj nevienu likumu. Nav neviena likuma, kas regulētu, kā jāizsaka lūgums - kad tas ir tiesisks un kad tas ir prettiesisks. Atklātību pret sabiedrību es nodrošināju, jo visu, kas man piederēja, es biju deklarējis savā amatpersonas deklarācijā. Akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta es nebiju nekas, un man nebija zināms un nebija nekāda pamata uzskatīt, ka Anrijam Lembergam vai Līgai Lembergai tur ir kaut kas vai ir kaut kādas materiālās, mantiskās intereses.»
Demokrātija un tēli nav sagrauti
Cita starpā apsūdzībā arī minēts, ka A. Lembergs, piedaloties lēmuma pieņemšanā par sulu termināļa būvniecības ieceri, «ignorējis un neievērojis valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku iekārtu, par valsts amatpersonas neieinteresētību lēmuma pieņemšanā».
«Nesaprotu, kā ar lūgumu Ventspils tirdzniecības ostai iesniegt detālos plānojumus, skiču projektu, ņemot vērā esošās piestātnes, es ignorēju valsts un sabiedrības intereses par demokrātisku iekārtu. Lūguma forma ir tāda normāla, vispārpieņemta norma. Es nestādos priekšā, kā ar šādu lūgumu varēja pārkāpt Korupcijas novēršanas likumu un citus likumus. Apsūdzība ir abstrakta, nesaprotama, arī nekonkrēta, un man ir liegtas tiesības uz aizstāvību. Protams, ka es nekādā veidā nebiju ieinteresēts šā lēmuma pieņemšanā, jo skiču projekti un detālie plānojumi iesniegti nevis man, bet gan iesniegti Ventspils brīvostas pārvaldei. Likt vienādības zīmi starp Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi nav pareizi tāpēc, ka es esmu fiziska persona, bet pārvalde ir juridiska persona, kas darbojas uz speciāla likuma pamata. Es, protams, nepārkāpu nevienu no apsūdzībā norādītajiem likumiem. Es tiem neiešu cauri, jo pretējā gadījumā šo tiesvedību tad mēs nebeigsim pat šajā gadsimtā,» liecināja A. Lembergs.
No apsūdzības izriet, ka, A. Lembergam piedaloties lemšanā par būvniecības ieceri, būtiskais kaitējums valstij un sabiedrībai nodarīts ar to, ka viņam uzticēts Ventspils domes priekšsēdētāja amats. Tādējādi šā lēmuma pieņemšanā viņš esot piedalījies kā Ventspils domes priekšsēdētājs. «Domes priekšsēdētājs brīvostas valdē nav nekādā statusā, ja vien viņš nav ievēlēts par brīvostas valdes locekli. Ja viņš nav ievēlēts, tad viņam nav tiesību ne piedalīties lēmuma pieņemšanā - ne pieņemt lēmumu, ne arī gatavot lēmumu. Ja runā par Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju, tad viņš tikai vada sēdes,» skaidroja A. Lembergs.
Liecinot par apsūdzībā minēto pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas vadītāja tēlu diskreditāciju un to graušanu, A. Lembergs teica: «Nekādu pašvaldības vadītāja tēlu es nesagrāvu. Nekādu institūcijas vadītāja tēlu es nesagrāvu. Ja ir runa par Ventspils pilsētas domi, tad tajā laikā domes darbu pozitīvi vērtēja vairāk nekā 90% ventspilnieku. Tajā laikā tas bija ļoti augsts vērtējums, līdzīgi kā tagad.»
Apsūdzības kuriozs
Noslēdzot liecības par šo apsūdzības epizodi, A. Lembergs cita starpā norādīja uz apsūdzības kuriozu: ir apsūdzība par A. Lemberga piedalīšanos lēmuma pieņemšanā, bet sēdes protokolā rakstīts, ka lēmuma pieņemšanā A. Lembergs nav piedalījies. Tiesas zālē aizsākās dialogs:
Lembergs: «Godātā tiesa, tas man par šo te lēmumu būtu gandrīz viss. Bet ir viens liels kuriozs. Es vēršu jūsu uzmanību. Man rokās ir 2003. gada 9. maija otrais protokols. Pie šā četrpadsmitā lēmuma, kurš man minēts apsūdzībā, ka es piedalījos lēmuma pieņemšanā, protokolā ir ierakstīta piezīme: «Jautājuma izskatīšanā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nepiedalījās.» Mani apsūdz, ka es piedalījos, bet protokolā rakstīts, ka es nepiedalījos.»
Tiesnesis Boriss Geimans: «Bet ko jūs varat teikt sakarā ar to?»
Lembergs: «To, ka, ja protokolā skaidri ierakstīts, ka es nepiedalījos,…»
Advokāte Irīna Kauke: «Nepamatota apsūdzība.»
Lembergs: «...tad tā ir absolūti nepamatota apsūdzība. Man celta apsūdzība par piedalīšanos, bet protokolā ierakstīts, ka es nepiedalījos.»
Geimans: «Paši jūs neatceraties?»
Lembergs: «Ja ierakstīts, un tas vispār ļoti reti tiek ierakstīts, tas nozīmē, ka man tur bija kaut kādi konceptuāli iebildumi pret pašu pieeju par to sulu termināli. Tas nozīmē tikai to. Celt apsūdzību par piedalīšanos lēmumā, ja es nepiedalījos, un tas ir skaidri ierakstīts protokolā, tas, man liekas, kaut kā tā...»
Geimans: «Labi, paldies! Skaidrs!».
