Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Tiesā izcīna smagas vārdu kaujas par to, kas ir kaitējums

© Ekrānšāviņš no avīzes

Dalību 2002. gadā Ventspils domes lēmuma pieņemšanā, ar kuru pašvaldība atteicās no pirmpirkuma tiesību izmantošanas akciju iegādē, tagad, pēc 14 gadiem, Aivaram Lembergam inkriminē kā noziegumu, kurš esot nodarījis kaitējumu valstij un sabiedrībai, kā arī sagrāvis domes un tās vadītāja tēlu. Pats A. Lembergs šo apsūdzības sadaļu nosauc par «pilnīgu debilismu».

Par ko lēma?

2002. gada vasarā Ventspils dome lēma par iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties no SIA Skonto metāls tai piederošās akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta 882 akcijas par 529,20 latiem. Pēc iepazīšanās ar lēmumu pavadošajiem dokumentiem dome nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesībām.

A. Lembergs tiek apsūdzēts par dalību šā lēmuma pieņemšanā, jo esot atradies interešu konfliktā. Viņš tiesai skaidroja, ka šī apsūdzības sadaļa ir aplama savā būtībā. Viņš uzsvēra, ka domes lēmumā nav runa par Ventspils domes attiecībām ar Ventspils tirdzniecības ostu, saistībā ar kuru viņam un viņa bērniem tiek inkriminētas intereses, bet gan par attiecībām starp Ventspils domi un SIA Skonto metāls.

Par šo 2002. gada notikumu A. Lembergs Rīgas apgabaltiesā liecināja: «Dome saņēma piedāvājumu no Ventspils tirdzniecības ostas valdes nopirkt tās akcijas, kuras pārdod Skonto metāls. Skonto metālam pieder Ventspils tirdzniecības ostas akcijas. Tātad darījums saistīts ir nevis ar Ventspils tirdzniecības ostu, bet ar Skonto metālam piederošajām akcijām. Dome pieņem lēmumu nepirkt. Vai tad vajadzēja obligāti pirkt?»

Kā kaitēt būtiski?

Kā jau bieži t.s. Lemberga lietā tas ir noticis (Neatkarīgā to jau vairākkārt ir aprakstījusi), gadījumos, kad A. Lembergs grib izanalizēt kādu aplamību apsūdzībā, sākas diskusijas starp tiesu, aizstāvības pusi un prokuroriem par to, vai par šīm aplamībām vispār ir jārunā tiesas procesā. Arī šajā gadījumā tādas diskusijas sākās, un tās ir visai nozīmīgas tiesu praksei.

Tiesnesis Boriss Geimans: «Cik reizes es jums varu atkārtot, ka apsūdzībā nekas nav minēts par to, ka šie lēmumi bija nepamatoti vai kļūdaini. Kāpēc jūs visu laiku atkal tērējat mūsu laiku?»

Lembergs: «Tur ir teikts, ka tas radīja būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, un…»

Geimans: «Sakarā ar to, ka jums nebija tiesību piedalīties šo lēmumu pieņemšanā. Tā ir apsūdzības būtība! Varbūt advokāte var izskaidrot apsūdzību!»

Advokāte Irina Kauke: «Godājamā tiesa, mūsu pozīcija ir sekojoša: lai būtu būtisks kaitējums, jābūt cēloņsakarībām starp personas darbībām un to kaitīgajām sekām uz valsts un sabiedrības interesēm. Mūsu pozīcija ir balstīta arī uz tiesu praksi, judikatūru, ka - ja pats lēmums pēc sava satura un būtības atbilst sabiedrības un valsts interesēm, tad piedalīšanās šā lēmuma pieņemšanā nevar radīt nekādas kaitīgas sekas valsts un sabiedrības interesēm.»

Geimans: «Varbūt jums ar jūsu aizstāvamo vēlreiz vajag izlasīt Ulda Krastiņa grāmatu? Jūsu apsūdzētais teica, ka to lasīja. Kas ir šī noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse - tur ir ļoti labi norādīts.»

Kauke: «Objektīvā puse arī ir būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Tam ir materiāls sastāvs.»

Geimans: «Bet tas nenozīmē, ka jābūt obligāti mantiskam zaudējumam.»

Kauke: «Mēs neviena vārda par mantisko zaudējumu.»

Geimans: «Skaidrs! Tad kāpēc viņš visu laiku runā par to, cik šie lēmumi bija pamatoti, izdevīgi vai nepieciešami?»

Kauke: «Tāpēc, ka viņa piedalīšanās lēmuma pieņemšanā ir pamatota, sabiedrības un valsts interesēm atbilstoša. Un šāda lēmuma pieņemšana nevar radīt būtisko kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Tas vienkārši nav iespējams!»

Geimans: «Kā jūs saprotat šī panta būtību?

Kauke: «Godājamā tiesa, tas nav nekāds eksāmens. Par to es izteikšos debatēs.»

Geimans: «Es lūdzu apsūdzētajam vairs nerunāt par to, cik šie lēmumi bija pamatoti vai nepamatoti, vai izdevīgi. Tā nav apsūdzības būtība.»

Lembergs: «Bet kāda tā ir?»

Geimans: «Tā, varbūt prokurors var kaut ko teikt sakarā ar to?»

Dari vai nedari - vienalga apsūdzēs

Prokurors Jānis Ilsteris skaidroja prokuroru viedokli, ka būtībā A. Lembergs var darīt jebko vai nedarīt neko - tik un tā viņš, prokuroru ieskatā, būšot apsūdzams.

Pēc prokuroru domām, A. Lembergam interešu konflikti esot it visur un tādēļ A. Lemberga liecināšana tiesā esot vienīgi laika vilcināšana: «Ja ievērotu strikti šo te likumu, tad apsūdzētais Aivars Lembergs varētu sēdēt un neko nedarīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, jo viņam tur visu laiku ir interese. Šī interese izpaužas kā patiesais labuma guvējs un faktiski nodrošina īpašuma tiesību uz šīm te akcijām, kas ir apsūdzībā norādītas. Tas ir arī viss. Es nezinu, ko skaidrāk var paskaidrot. Bet tas, ka aiz katra lēmuma tiek norādītas šīs četras kategorijas, kādā veidā ir šis būtiskais kaitējums... nu, tādā veidā mēs uzskatām, ka tiek novilcināts process.»

Kas ir mantiskas intereses?

Debates par A. Lemberga tiesībām liecināt uzņēma jaunus apgriezienus.

B. Geimans skaidroja, ka A. Lembergs tomēr drīkst liecināt arī par mantiskām interesēm.

Geimans: «Jūs varat liecināt par to, ja jūs uzskatāt, ka nebija nekādas ietekmēšanas uz mantiskām interesēm.»

Lembergs: «Jūs jau man neļaujat par to runāt.»

Geimans: «Jūs visu laiku mēģināt mums pastāstīt par to, cik šie lēmumi bija lietderīgi un kādu labumu. Par to neiet runa apsūdzībā.»

Kauke: «Viņš liecina par kaut ko pavisam citu - ka viņa piedalīšanās konkrētā lēmumā nevar radīt nekādas kaitīgas sekas.»

Geimans: «Tā, turpiniet, lūdzu!»

Lembergs: «Godātā tiesa, ja jums ir laiks, paņemiet rokās to lēmumu, par kuru es tagad runāju. Te ir runa par akciju iegādi. Akcijas pārdod Skonto metāls, nevis Ventspils tirdzniecības osta. Tā akcijas piedāvā pirkt domei. Dome atsakās pirkt akcijas. Kāda var būt materiāla ieinteresētība ienākumu un mantas vērtības veidā? Es par to runāju. Jūs mani šajā brīdī pārtraucāt. Piemēram, Kauke pārdod savas akcijas un piedāvā tās domei, dome saka - nepirksim. Protams, var pierādīt, ka vajadzēja obligāti pirkt, jo viņi ļoti lēti pārdeva.»

Geimans: «Lūdzu, turpiniet!»

Lembergs: «Bet apsūdzībā par to nav runa.»

Geimans: «Turpiniet, lūdzu!»

Ilsteris: «Bija.»

Lembergs: «Ir svarīgi, kāpēc subjektīvi tiek pieņemts tāds vai cits lēmums. Viens saka, ka lēmumu pieņēma savās personīgās interesēs. Es saku un to pamatoju, ka taisni otrādi - lēmumu pieņēma valsts un sabiedrības interesēs.»

Geimans: «Jūs atkal gribat runāt par to, cik šie lēmumi bija lietderīgi.»

Lembergs: «Es runāju nevis par lēmuma lietderību, es runāju par manas piedalīšanās subjektīvo motīvu - mērķi, par to, kāds bija manas darbības mērķis.»

Geimans: «Apsūdzība uzskata, ka jums nebija tiesības piedalīties šo lēmumu pieņemšanā. Ja jūs uzskatāt citādāk, jūs varat par to liecināt, bet nerunājiet par to, ka šie lēmumi bija pamatoti un ka jūsu piedalīšanās bija nepieciešama.»

Lembergs: «Bet kā var konstatēt kaitējumu, neanalizējot protokolu?»

Geimans: «Par to lai runā jūsu advokāte debatēs, ja, bet tagad, lūdzu, sniedziet savas liecības. Par to, kas attiecas uz celto apsūdzību.»

Tēlu grauj muļķība

Turpinot sniegt liecības, A. Lembergs norādīja, ka piedalīšanās lēmuma pieņemšanā «nevarēja ietekmēt manas un manu radinieku intereses, jo pārdevējs bija Skonto metāls un pircējs bija dome. Tas nav darījums pat ar Ventspils tirdzniecības ostu, bet, ja es to nevaru izskaidrot, tad es esmu švaks pedagogs. Es neapzinājos un nevarēju iedomāties, nevarēju arī apzināties, ka šāda lēmuma pieņemšana var radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo lēmums bija likumīgs un pieņemts valsts un sabiedrības interesēs, un tas nekādā veidā neietekmēja manu un manu radinieku mantiskās un cita veida personīgās intereses. Nedz lēmums, ne piedalīšanās lēmuma pieņemšanā neietekmēja un nevarēja ietekmēt manas, radinieku materiālās un personīgās intereses. Apsūdzībā ir teikts, ka šāda lēmuma pieņemšana par akciju pirmpirkuma tiesību neizmantošanu ietekmēja manas, dēla Anrija Lemberga un Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta, jo nodrošināja akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta saimnieciskās darbības veikšanu. Tātad, pēc apsūdzības, atteikšanās pirkt akcijas ietekmēja akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta saimnieciskās darbības veikšanu. Jābūt prātā sajukušam, lai kaut ko tādu apgalvotu. Es negribēju par tik tizlām muļķībām runāt. Debilisms pilnīgs. Pilnīgs debilisms. Pie tam ar lēmuma pieņemšanu nepirkt akcijas no Skonto metāls esot nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedriskajām interesēm, sabiedrības sabiedriskajām interesēm. Kādā veidā? Jo es piedalījos lēmuma pieņemšanā un parakstīšanā, ietekmējot manas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, iekavās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta. Kā ietekmēju, ko ietekmēju, kādi ienākumi, mantas vērtība - apsūdzībā nekas nav pateikts. Līdz ar to es nesaprotu šāda veida apgalvojumus, tas ir pilnīgi nepamatots, un man ir liegtas tiesības uz aizstāvību, jo apsūdzība ir nekonkrēta.»

A. Lembergs par apsūdzības apgalvojumu, ka viņš ar savu dalību lēmumā par akciju nepirkšanu diskreditējis un grāvis pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas vadītāja tēlu, teica: «Ja es šitādas muļķības rakstītu, tad gan es grautu savu un institūcijas tēlu.».