Veselības ministrija, apgalvojot, ka nekāda konkrēta reformu plāna par slimnīcām tai nav, tur slimnīcas neziņā, vairo baumas un rada pamatu protestiem. Alūksniešu un Apes iedzīvotāju protesta akcija pie Saeimas varētu būt tikai pirmā piketu bezdelīga, jo pārmaiņas nākotnē varētu skart visas lokālās slimnīcas.
Lai arī it kā neesot nekāda konkrēta plāna, publiski ir zināms, ka saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem, piemēram, Alūksnes slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
Plāna nav, ideja ir
Veselības ministrija tikmēr turpina apgalvot, ka plāna nav, un pēc piketa pie Saeimas izplatīja paziņojumu, atgādinot, ka pašlaik darbs pie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla izvērtējuma turpinās un nav pieņemti nekādi lēmumi par kādas ārstniecības iestādes turpmāko darbību. Darbs ir tikai sākuma posmā, jo ir uzsākta apjomīga slimnīcu datu analīze, kas turpināsies līdz pat nākamā gada vidum, savukārt izmaiņas būtu iespējamas ne ātrāk kā 2019. gadā. Veselības ministrijas mērķis ir precīzi nodefinēt, kāds pakalpojumu klāsts katrā no ārstniecības iestāžu līmeņiem no valsts puses tiks apmaksāts un kāds pakalpojumu klāsts attiecīga līmeņa iestādei ir jānodrošina.
Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka, domājot ilgtermiņā - piecus, desmit un vairāk gadu griezumā -, neizbēgami ārstniecības iestāžu tīklā būs izmaiņas: «Būs ārstniecības iestādes, kurām nāksies mainīties un būs jāattīsta tas virziens, pēc kura ir nepieciešamība, raugoties ģeogrāfiskajā izvietojumā. Mēs nevarēsim turpināt piešķirt finansējumu, balstoties uz vēsturisku ieradumu, neskatoties uz to, vai iestādē ir nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai.» A. Čakša nenoliedz, ka satraukumu radījis Pasaules bankas ziņojums, kurā nosaukta 21 slimnīca, kurā Pasaules bankas eksperti iesaka veikt izmaiņas.
Ministre runā par daudzām nepopulārām reformām, kas nepieciešamas veselības aprūpes jomā, un viens no svarīgiem punktiem ir slimnīcu tīkla sakārtošana. Jau šāgada beigās Veselības ministrija gatavojas iesniegt ziņojumu valdībā par universitātes un reģionālajām slimnīcām, savukārt nākamajā gadā - ziņojumu par lokālajām slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm. Pagaidām Veselības ministrijai konkrētas slimnīcu kartes nav, un tieši tas tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc sīkāk sabiedrība, ieskaitot arī slimnīcu vadītājus, netiek informēta par konkrētām plānotajām reformām.
Blīvs slimnīcu tīkls?
Veselības ministrija apgalvo, ka tā plānojusi nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Svarīgs apstāklis ir arī ekonomiskā pamatotība, izmaksas, piemēram, dārgi pakalpojumi jākoncentrē tikai centros, kur šādi pakalpojumi tiek sniegti lielā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām. Reformu ietvaros ir jāpārskata pakalpojumu izvietojums Latvijā, balstoties uz reālo nepieciešamību, iedzīvotāju blīvumu, speciālistu faktisko esamību un atbilstību kvalitātes kritērijiem, norāda ministrijā. Starptautiskie eksperti esot apstiprinājuši to, ko statistikas datos redz Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija, - slimnīcu tīkls Latvijā šobrīd ir salīdzinoši blīvs, kas, ierobežota finansējuma apstākļos, vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu. Nav saprotams, ko nozīmē «blīvs» slimnīcu tīkls, un ja, piemēram, ņemsim Alūksnes slimnīcu, tai tuvākā būtu Balvu slimnīca (43 kilometri), Madonas slimnīca (ap 100 kilometru) un Valmieras reģionālā slimnīca (105 kilometri), tas tikai pieņemot, ka Madonas un Balvu slimnīcas saglabā savu neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu. Šeit arī izaugušas kājas baumām, ka Alūksnes slimnīcas reformēšana būtu izdevīga Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībai, ar kuru saistīta ir veselības ministres padomniece Alīda Vāne.
Ar mums nerunā
Lai gan Latvijas Slimnīcu biedrībai ir notikusi tikšanās ar ministri, slimnīcu vadītāji nav apmierināti ar notiekošo un uzskata, ka lēmumu pieņemšana notiek bez viņiem. Mediķi vispār aicinājuši nemaksāt Pasaules bankai par nekvalitatīvo pētījumu, kurā daudzi secinājumi izrauti no konteksta. «Esam izolēti no lēmumu pieņemšanas,» saka Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
***
VIEDOKLIS
Anda Čakša, veselības ministre:
- Pašlaik ir liela ažiotāža par Pasaules bankas ziņojumu, kur cilvēki grib saprast, kas notiks. Sarunās ar pašvaldībām, kur pašvaldības ir īpašnieces slimnīcām, notiek skaidrojošais darbs, kādā veidā šī karte tiek zīmēta. Tas nav par kādu vienu konkrētu slimnīcu, bet gan par vienu kopēju Latvijas tīklojumu. Protams, reformas, nepopulāras un ļoti grūtas. Pasaules bankas ziņojumā ir nosaukta 21 slimnīca, kur nepieciešamas pārmaiņas, un Alūksnes slimnīca nav vienīgā. [..] Pārmaiņas būs, par to šaubīties nevajadzētu nevienam, tāpat kā es nešaubos, ka jebkuras izmaiņas vienmēr saskaries ar pretestību. Ar to ir jārēķinās.
