Latvijas valdība gaida Finanšu ministrijas atzinumu par valsts iespējām ieguldīt naudu dzelzceļa kravu pārvadājumu galveno līniju elektrifikācijā.
Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) nesen iepazīstināja ar dzelzceļa līniju elektrifikācijas principiālo plānu, uzskatot to par izstrādātu līdz tādai pakāpei, lai valdība par tā īstenošanu varētu lemt 25. oktobra sēdē. Atbalstu šādai plāna virzībai pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis, bet ceļā tai stājās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš novirzīja plānu izskatīšanai Finanšu ministrijā. Šajā gadījumā jābūt tā, ka nekādas partijiskas domstarpības ap plānu neraisās, jo Ministru prezidentu, satiksmes ministru un finanšu ministri valdībā deleģējusi viena un tā pati Zaļo un zemnieku savienība.
Pat vislabākā sadarbība starp amatpersonām nemazina plaisu starp valsts vajadzībām un iespējām finansēt ļoti pievilcīgus attīstības projektus. Dzelzceļa elektrifikācija prasa mobilizēt 1,3 miljardus eiro tagadējās cenās, no kuriem Eiropas Savienība pagaidām apņēmusies segt 347 miljonus eiro. Protams, šie 1,3 miljardi jāsameklē ne nākamā, bet nākamo desmit gadu laikā un ES atbalsts arī pēc 2020. gada nebūs principā neiespējams, taču elektrifikācija šajā laikā būtu tikai viens no vērienīgu investīciju objektiem. Apmēram tikpat maksās arī airBaltic lidmašīnu pasūtījums, ja Latvija no tā neatteiksies. Simtos miljonos eiro būs jārēķina Latvijas līdzfinansējums Rail Baltica projektam; būs jāmeklē aizņēmumi ceļu būves nozares uzturēšanai pēc 2018. gada, kad jau beigsies nauda, ko šai nozarei dāvinājusi ES ar nosacījumu, ka ar to jāiztiek līdz 2020. gadam; simtos miljonu eiro jārēķina jaunu pasažieru vilcienu pasūtījuma izmaksas. Par prasībām atrast naudu medicīnai, izglītībai un vēl daudz kam citam šeit labāk pat neieminēties.
Dzelzceļa elektrifikācija ir starp tādiem projektiem, kam jāspēj uzrādīt sava atmaksāšanās nevis tālā nākotnē, bet jau projekta īstenošanas gaitā. Visvienkāršākajā variantā valsts apliek ar nodokļiem ES dāvinātās naudas tērēšanu un iegūst naudu, ar ko līdzfinansēt ES atbalstītos projektus, lai valstī ienāktu nauda, ko aplikt ar nodokļiem utt. Dzelzceļa elektrifikācijai vajadzētu nest naudu arī ar to, ka tās pirmās kārtas realizācija piesaista Latvijai vairāk dzelzceļa kravu, par kuru apkalpošanu iekasēto naudu LDz varētu novirzīt elektrifikācijas projekta turpināšanai. Elektrifikācija ļoti cieši sasaitētu LDz ar otru valsts lieluzņēmumu Latvenergo, kuram ļoti vajadzīgs tāds elektrības pircējs kā LDz, bet kura elektrības cenas izraisa jautājumus par LDz elektrificēto dzelzceļa posmu starptautisko konkurētspēju. Vārdos viegli formulēt elektrifikācijas labvēlīgo ietekmi uz pašvaldībām, kurās šie darbi notiks, taču šīs ietekmes īstenošana prasīs lielu organizatorisku darbu gan valsts, gan pašvaldību iestāžu un uzņēmēju līmenī.
Par projekta piedauzības akmeni tiek uzrādīts pieļāvums, ka pārvadājamo kravu daudzums projekta realizācijas gados noturēsies caurmērā 50 miljonu tonnu līmenī.
LDz viceprezidents Aivars Strakšas uz to atbild, ka nav pamata atteikties no šāda skaitļa, jo jebkurš cits - mazāks un tāpat arī lielāks - skaitlis būs tikpat ticams vai neticams. «Mēs nezinām tirgus konjunktūru un vēl citas lietas, kur nu vēl politisko attīstību,» atzīst A. Strakšas.
***
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils domes priekšsēdētājs:
- Daugavpilij ir ļoti aktuāli, lai dzelzceļš šeit būtu atbilstošs šodienas un rītdienas prasībām. Tajā pašā laikā nav šaubu par nepieciešamību iekļauties esošo finanšu līdzekļu ietvaros. Svarīgi arī pabeigt projekta pirmo etapu tā, lai tas uzreiz kļūtu par darboties spējīgu vienību. Izskatās loģiski, ka šis pirmais etaps būs Daugavpils - Ventspils dzelzceļš. Es gan pievienotu jautājumu, vai elektrificēto dzelzceļa posmu nevajag sākt jau uz Latvijas robežas Indrā. Ja atklājas patiešām nepārvarami šķēršļi dzelzceļa elektrifikācijai, tad jāpasteidzas ar citiem ieguldījumiem, jo naudas vērtība pašlaik zūd.
Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists:
- Tiek lēsts, ka 38% no elektrifikācijas projekta investīcijām varētu palikt Latvijā, taču ticu, ka šo skaitli var palielināt līdz vismaz 60%, jo Latvijā ir uzņēmumi gan metālapstrādes, gan elektronikas nozarēs, kas spētu nodrošināt piegādes projektam vajadzīgajā apjomā un kvalitātē. Vislielāko pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību un nodarbinātību elektrifikācija dotu Latgales reģionam. Projekta būvniecības laikā tiktu radītas arī papildu darba vietas būvdarbu norises vietu tuvumā. Tādā veidā projektam būtu arī labvēlīga ģeopolitiskā nozīme.
