Gavaru ģimenes septiņu bērnu aizvešana uz ārzemēm ir tikai viens no gadījumiem, kad vecāki savā starpā nav vienojušies, un saskaņā ar starptautisko dokumentu normām bērni tiek uzskatīti par prettiesiski aizvestiem. Varētu teikt – nolaupītiem. Pēdējos trīs gados, ieskaitot 2016. gadu, no Latvijas prettiesiski aizvesti vairāk nekā 60 bērni. Tie ir gadījumi, kuri fiksēti Tieslietu ministrijā. Visbiežāk bērni aizvesti uz Apvienoto Karalisti.
Unas Gavares vīrs Māris Gavars jau medijiem izstāstījis, ka sieva ar septiņiem bērniem it kā apmetusies Spānijā, bet viņš nav zinājis, ka sieva un bērni plāno izceļot. Bērni esot aizvesti bez tēva ziņas. Pašlaik nav zināms, kāds rezultāts būs Gavaru ģimenes strīdam par bērniem piemērotāko dzīvesvietu, bet nereti tiesas spriedums vienam no vecākiem mēdz būt ļoti sāpīgs.
Tiesas lemj par labu tēvam
Pirms dažiem gadiem tiesa lēma, ka diviem mazgadīgiem bērniem jāatgriežas pie tēva Gruzijā, jo māte viņus bija atvedusi uz Latviju, neņemot vērā bērnu tēva - sava šķirtā vīra - intereses. Vēl kāda sieviete cīnījās par bērna aprūpes tiesībām ar vīru šveicieti, un ar to uzskaitījums nebūt nav nedz atklāts, nedz noslēgts.
Nepilnu 15 gadu laikā, kopš Latvijā stājās spēkā Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, tiesvedībā par prettiesiski aizvestiem bērniem (tas skan maigāk nekā nolaupīšana un bieži vien atbilst faktiskajiem apstākļiem) iesaistītas gan Apvienotās Karalistes un Īrijas, gan Austrālijas, Spānijas, Turcijas, Ķīnas, Francijas un vairāku citu valstu institūcijas.
Austrālijas gadījums - Latvijai nelabvēlīgs
2009. gadā kādai mātei Latvijā vārda tiešā nozīmē nolaupīja meitiņu un aizveda pie bērna tēva uz Austrāliju. Izrādās, neoficiālās attiecībās dzīvojusī sieviete ar meitu atbēgušas uz Latviju, sievietes dzimteni. Viņa sevi uzskatījusi par vientuļo māti, lai gan vīrietis abas apgādājis. Meitu no Austrālijas sieviete aizveda bez bērna tēva piekrišanas.
Tikai 2013. gada nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu šajā lietā - Latvijas tiesu lēmums likt mātei nogādāt savu meitu pie viņas tēva Austrālijā ir bijis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums. ECT arī nolēmusi, ka Latvijai jāmaksā 9000 eiro liela kompensācija mātei par to, ka Latvijas tiesas, lemjot par sievietes bērna nosūtīšanu atpakaļ uz Austrāliju, nebija vispusīgi izvērtējušas konkrētās lietas apstākļus.
Tikmēr meita un māte Austrālijā izcietušas elles lokus, lai drīkstētu vismaz tikties un sarunāties.
Pāri robežai tiek bez problēmām
Nevar apgalvot, ka viens no vecākiem, iespējams, nav zinājis par nepieciešamo procedūru, lai bērna atgriešanā vai vismaz notikušā noskaidrošanā netiktu iesaistītas valsts institūcijas. Informācija par to, kā rīkoties vecākiem, ir pieejama.
Pāri robežai bērnus visbiežāk tiešām var pārvest bez problēmām. Šķērsojot robežu viena vai abu vecāku pavadībā, bērniem jāuzrāda derīgs ceļošanas dokuments. Vecāka pasē ir jābūt atzīmei par bērna radniecību ar to vecāku, kurš pavada bērnu. Ja vecāka pasē nav šī ieraksta, tad, šķērsojot robežu, papildus jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija. Un tas arī viss.
Var atvest atpakaļ, var arī neatvest
Pastāv nosacījumi, kā un kādos apstākļos bērnu var likumīgi aizvest bez otra vecāka piekrišanas. Piemēram, ja tiesa ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārvalstī vai ja ir nodibināta viena vecāka aizgādība. Ja bērnu aizved uz laiku (pavadīt atvaļinājumu, ārstēties), tad otra vecāka piekrišana nav nepieciešama.
Ja bērnu vēlas aizvest no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi, otrs no vecākiem var vērsties tiesā ar lūgumu noteikt bērna dzīvesvietu un aizgādības tiesības. Vēl var vērsties ar iesniegumu Hāgas konvencijas izpratnē valsts centrālajā iestādē - Latvijā tā ir Tieslietu ministrija. Vai bāriņtiesā (policija šādos gadījumos nepalīdzēs), piemēram, lai izvedējam pārtrauc aizgādības tiesības. Taču tas nenotiks automātiski tikai tāpēc, ka bērnu kāds grib aizvest. Tāpat kā ne vienmēr tiesa nospriedīs, ka bērnam piemērotākā dzīvesvieta ir Latvijā, jo viņš šeit dzimis vai viņam ir Latvijas pilsonība.
2002. gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Strīdu gadījumos saistībā ar koncenciju tiek lemts par to, vai nepastāv kāds no bērna neatgriešanas pamatiem. Teiksim, ja bērns citā valstī pavadījis vairāk nekā gadu un ir iedzīvojies jaunajā vidē; ja atgriešanās sagādās fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ja bērns iebilst un nevēlas atgriezties.
Eiropa piedāvā ātrāk un lētāk
Eiropas Komisija ir ierosinājusi veikt uzlabojumus noteikumos, ar ko aizsargā bērnus pārrobežu strīdos, ja notikusi bērna nolaupīšana vai prettiesiska aizvešana. Gan tālab, lai paātrinātu visas procedūras un prettiesiski aizvestie bērni ātrāk atgrieztos ierastajā vidē, gan lai samazinātu tiesāšanās ilgumu un izmaksas. Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne informē, ka šobrīd notiek priekšlikuma apspriešana Eiropas Savienības Padomes ekspertu darba grupā. Notikušas jau trīs sanāksmes, un tiek diskutēts par Eiropas Komisijas piedāvātajiem grozījumiem. «Latvija šobrīd ir procesā, lai apstiprinātu nacionālo pozīciju uz šo Regulas grozījumu priekšlikumu,» viņa atbild Neatkarīgajai elektroniskā pasta vēstulē.
***
UZZIŅAI
PRETTIESISKI IZVESTIE BĒRNI NO LATVIJAS
2014. gadā Tieslietu ministrija saņēmusi un nosūtījusi ārvalsts centrālajai iestādei 28 pieprasījumus;
2015. gadā - 23 pieprasījumus;
2016. gadā - 11 pieprasījumus.
Bērni visbiežāk tiek aizvesti uz Apvienoto Karalisti.
Avots: LR Tieslietu ministrija
